18. februāra koptamborēšana

Jau krietnu laiciņu sestdiena solījās būt notikumiem pārbagāta, tādēļ piesardzīgi attiecos pret domu iesaistīties Lindas organizētajā Koptamborēšanā Nr. 2. Nācās rūpīgi izplānot, kā sekmīgāk darboties, lai visu, visu paspētu - gan nobalsot, gan Eirovīzijas ģenerālmēģinājumu apmeklēt, gan palīdzēt noorganizēt un nosvinēt vīramātes vārda dienu. Par laimi, viss izdevās.

Tātad - kaut kas jauns! Izvēle krita par labu tunēziskajai tamborēšanai, jo pirms diviem gadiem pirktā tunēziskā tamboradata līdz šim bija dīki gulējusi dzijas pēļos lādes dziļumā, tā arī nekur citur, izņemot paraudziņu darināšanu, neiesaistoties.

No pieciem sākotnējiem potenciālā tamborējamā priekšmeta variantiem izvēlējos turbāncepuri, jo:
1) nesen gribēju tādu internetveikalā iegādāties, bet iekšējā balss čukstēja, ka es taču pati esmu gana prasmīga, lai tādu uztaisītu savām rokām;
2) gribēju pārbaudīt, vai iekšējā balss tukši nemuld;
3) ļoti patīk tie brīži, kad pēc matu mazgāšanas varu vazāties pa dzīvokli ar galvai aptītu dvieli; 4) man simpatizē austrumu stila apģērbs.

Visprimitīvākajā (tunēziskajā labiskajā) rakstā tapa viens liels un viens mazs taisnstūris, jo bija jāsteidz veikt pienākumus. Ar to arī noslēdzās koptamborēšanas pasākums.
   

Nākamajā dienā, tātad šodien, no krājumiem izraku šādas lietas:

1) melnu pogu:

2) vilnas džemperi, kam apkakle pēc mazgāšanas bija kļuvusi par šauru, lai dabūtu pāri galvai; un

3) dažas no ārā metama (jo novalkāts) krekliņa nogrieztas rombveida pērlītes.

Mans tamborēti reciklētais ieguvums pēc griešanas, diegšanas, šūšanas un pāršūšanas:

Un te es ar savu koptamborējumu galvā. Nedaudz miegaina, negrimēta un nogurusi no svētkiem un ēšanas. Ņemiet par labu, jo citas bildes nav! 

P.S. Uz segas koptamborēšanas atskaiti varat cerēt jaunnedēļ, kolīdz izdosies izbrīvēt laiku rakstīšanai. Tikmēr novēlu patiesi izbaudīt citu Latvijas koptamborētāju darbus Lindas blogā!

Lai nākamā nedēļa ceļ jūs spārnos pretim jauniem radošiem sasniegumiem!