Rozā vilnīššalle

Vīra radiem ārkārtīgi patīk rīkot tematiskās ballītes, tādēļ pasākumiem bieži tiek noteikts dreskods. Šoreiz apģērbā vajadzēja kādu rozā akcentu.

Gaidību laiks vairumam sieviešu neraksturojas ar plašu garderobi, arī es šajā ziņā neesmu nekāds izņēmums, līdz ar to vajadzēja ātri kaut ko piemērotu uztapināt, jo, steigā caurskatot drēbju skapja saturu, nekas piemērotā krāsā neatradās. Rezultātā visnotaļ operatīvi uzadīju vieglu, gaisīgu šallīti.

P.S. Pēc cūcības likuma tikai nākamajā dienā pēc pasākuma atcerējos par rozā topiņa eksistenci. Lai vai kā - tās dažas vilnīššalles tapšanā ieguldītās stundas nenožēloju.  

Sedziņa māsasdēlam

Oktobra sākumā ieguvu tantes statusu, jo jaunākajai māsai piedzima dēliņš. Es būtu trakoti ļauna tante-rokdarbniece, ja par godu šim ārkārtīgi nozīmīgajam notikumam (Iveta ir pirmā no trejmāsiņām, kura saņēmusies radīt pēcnācēju un to paveikusi) neko pašrocīgi nepagatavotu, tādēļ tapa šī sedziņa 80 x 120 cm izmērā - lieluma ziņā pietiks ar uzviju vēl kādam laikam, jo pašlaik tā tiek klāta nevis statiski, bet līmeniski).

Tamborēšanas instrukcijas, kā arī tehniskie zīmējumi atrodami šeit, šeit, kā arī šeit. Nezinātājam no malas šis izskatās sarežģīts raksts, bet, sākot darboties, izrādās diezgan primitīvs, tādēļ radošais process ir viegli apvienojams ar kādu citu nodarbi, piemēram, audiogrāmatas klausīšanos vai kādu skatāmgabalu datorā vai TV.

Krāsu gamma ir kompromiss starp mazuļa vecāku vēlmēm un dziju veikala tābrīža piedāvājumu.