Ātrie puscimdiņi / Easy, fast and fun fingerless gloves

Pēcpusdienas dīkā ar vienu aci baudīju kārtējo jauko filmu, bet ar otru vēroju, kā mani šiverīgie pirkstiņi no Regia dzijas uzbur krāsainus puscimdiņus, kuri it labi sader ar jauno šalli, ko vīrs kā dāvanu atveda no Turcijas.

This was a really lazy afternoon. I shared my attention between another great movie and crochet of colourful fingerless gloves from 4-fold Regia yarn that go well with the new turquoise-lilac shawl my husband brought me as a present from Turkey.

Šāds darbs tiešām top superātri - aptuveni divās stundās, ieskaitot diegu galu ievilkšanu. Aptuvenu tamborēšanas aprakstu meklējiet te (es, atšķirībā no Penelopes, kvadrātiņu aptamborēšanai izmantoju reljefo rakstu, izmainīju rindu skaitu, kā arī papildu skaistumam piešuvu puķītes).

This project was fast and supereasy. I needed just 2 hours to complete it, including weaving in ends. To make something similar, you can follow the instructions here (unlike Penelope, I used bpdc and fpdc for rows on the top and the bottom of granny squares, as well as changed the number of rows and added crochet flowers for extra beauty).

Cimdiņi uzreiz pēc pabeigšanas tika uzvilkti, jo devos iepirkties, taču laikapstākļi ir tik pavasarīgi labvēlīgi, ka var mierīgi staigāt kailām rokām. Jūtu, ka aprīļa sākums būs ļoti skaists! :))

After finishing, I wore my new gloves going to the shop and realized that the weather is so nice that I can easily do without them. I feel that the beginning of April is going to be extremely wonderful! :))

Silto lēcu salātu eksperiments / Warm lentil salads from scratch

Pavasarī jau vairums cilvēku pārtop mazos zaķēnos, kas kāri grauž visu svaigo un kraukšķīgo. Arī mūsu ģimenē ir palielinājies salātu noiets. Pusdienās ierasts gatavot salātus tikai kā papildinājumu sātīgam otrajam ēdienam, bet vakariņas aizvien biežāk mēdz sastāvēt no salātiem vien.

In springtime the majority of people remind me of little hares fond of everything fresh and crunchy. Also my family's consumption of salad has increased. For lunch, I usually prepare salad as a complement to a hefty second course, while our dinner more often consists of salad alone.

Pēdējā laikā esam iecienījuši salātus, kuru sastāvā ir vārītas lēcas. Izcili gardi sanāk, ja gatavo pēc šīs receptes.

Our favourite of late is this lentil salad.

Šodien vakariņās arī sakārojās lēcas, taču mājās ledusskapis gandrīz tukšs (nedēļu ilgas dzīvošanas vienatnē sekas, jo vienīgi sev vairākas reizes dienā gatavot silto ēdienu šķita par karalisku). Tā nu ņēmu, kas bija, un kombinēju. Ļoti precīzas proporcijas gan nespēšu nosaukt, jo gatavošana bija tīrā improvizācija, taču ceru, ka arī jums patīk eksperimentēt :)

Today I also craved for lentils, but the refrigerator was almost empty (consequence of week-long living alone when cooking several times a day just to satisfy my own hunger seemed to be waste efforts). And so I took what I had and created a nice, tasty combination from scratch. Unfortunately, I cannot write very precise proportions here as cooking was rather improvized. I hope you like experimenting :)

Sastāvdaļas:

izmērcētas un garšvielu buljonā novārītas Kanādas lēcas (vārot es bēru klāt pa tējkarotei Chana Masalas un Indijas karija; sāls jāber, kad lēcas gandrīz mīkstas)

1 rupji sarīvēts burkāns

gabaliņš Savojas kāposta, sīki sagriezts

šķēlītēs sagriezti, ghī sviestā, sālī un garšvielās sacepti šampinjoni (kādi 10 gb.)

uz pusēm sagrieztas, atkauliņotas sarkanās vīnogas (kādas 10-15 gb.)

kubiciņos sagriezts avokado

olīveļļa/grauzdētu valriekstu eļļa

malti pipari un citrona sula (pēc garšas)

P.S. Lēcas es bēru 9 ēdamkarotes ar lielu kaudzi.

Warm lentil salad

Soaked and cooked lentils (I also added Chana Masala and curry (1 tsp each); salt was added when the lentils were almost tender)

1 carrot, grated

piece of Savoy cabbage, sliced and chopped

10 mushrooms, sliced and cooked with ghee, salt and spices

10-15 red grapes, cut in halves

1 avocado, cubed

olive oil/roasted walnut oil

pepper and lemon juice to taste

P.S. I took 9 heaped tablespoons of cooked lentils.

Bon Appétit!

Soma iz kāzu pūralādes / Bag as a wedding favor

Kā jau iepriekšējā ieraksta komentāros varbūt lasījāt, uz nedēļu esmu atstāta bez fotoaparāta. Rokas tā vien niez kaut ko publicēt, tādēļ atcerējos, ka neesmu atrādījusi somu, ko darināju savām otrajām kāzām kā vienu no pūra veltēm.

My husband went on a week-long business trip to Turkey and took the camera with him, so I can't take any pictures until he returns. As my fingers are itching to publish something, I decided to show you the bag I crocheted as a favor for my second wedding.

Lai vārdu salikums "otrās kāzas" jūs nemulsinātu, atklāšu, ka mums ar vīru bija divas kāzas: oficiālās notika maija beigās pirmdienā (saskaņā ar vēdiskā astrologa ieteikumiem), tādēļ viesu pulciņš nebija tik kupls kā varbūt varētu vēlēties un mēs izmantojām izdevību ātri vien aizmukt projām romantiskā ceļojumā uz otru Latvijas galu, līdzi ņemot vienīgi fotogrāfi, savukārt otrās tika rīkotas vasaras vidū neformālā, latviskā gaisotnē pie dabas krūts un uz tām ieradās prāvāks viesu pulciņš.

To unveil the truth about "my second wedding", I'll tell that my husband and I organized two weddings altogether. The first one, according to Vedic astrologer's suggestion, took place on Monday at the end of May 2009 and many of the invited people couldn't participate, so we seized the opportunity and soon after the ceremony at the registry office went on a small romantic trip across Latvia, taking with us only the photographer. The second wedding was celebrated in mid-July. Almost all invited guests could participate.

Tieši otrajās kāzās viens no pasākumiem bija pūra dalīšana, kurā visas lietas bija manis radītas. Katram kaut kas labs tika! Mana jaunākā māsa saņēma jau pieminēto somiņu. Pirms dažām dienām viņa laipni piekrita to nofotografēt un atsūtīt man bildes. Es no atsūtītajām un personīgajā arhīvā esošajām fotogrāfijām uztaisīju kolāžas, kuras sniedz ieskatu ne vien dāvināšanas procesā, bet arī parāda pašu dāvanu.

The second wedding was rather close to the Latvian traditional wedding and included also the "tuckering" ritual ("mičošana") when the crown of the bride (me) was taken off and the headdress of a wife (a tucker) was put on. Afterward the crown was put on the head of my unmarried youngest sister, Iveta.

One of the activities after the "tuckering" was gift giving to all the relatives from the bride's dowry. All wedding favors were created by me, also the previously mentioned green-and-orange-coloured bag that I gave to Iveta. A few days ago she kindly agreed to take some pictures of the bag and send them to me. I created two collages featuring wedding and gift-giving process and the gift itself.

Mežģīņu simfonija pavasarim krāsu mažorā / Spring Lace Symphony in Colour major

Viskrāšņāk ikdienu iekrāso labi padarīti darbi, un tad tā pārvēršas svētkos. Šodien es svinu sava īru mežģīņu topiņa pabeigšanu, ēdot ķiršus šokolādē un tamborējot pavasarīgus ziediņus kādam no nākamajiem projektiem. Lai arī jums visiem skaista svētdiena!

A job well done can turn ordinary days into magic moments. Today I'm celebrating completion of my Irish lace top project, eating chocolate covered cherries and crocheting spring-ish flowers for one of my future projects.

Wishing you all a beautiful Sunday,
Ramona

Pateicības stunda / Hour of gratitude

"Novērtēt citus un viņiem to nepateikt, ir tas pats, kas pamirkšķināt viņiem tumsā. Jūs gan zināsiet, ka to darāt, bet neviens cits to neuzzinās".

/Glens van Ekerens./

No malas paraugoties uz to, kas notiek mūsu savstarpējās attiecībās, bieži rodas iespaids, ka to vien darām kā nemitīgi nodarbojamies ar mirkšķināšanu tumsā. Ikdienas steigā tik daudzi no mums pat vistuvākajiem cilvēkiem aizmirst pateikties par izrādīto sapratni, atbalstu, iecietību un mīlestību, nemaz nerunājot par paziņu vai nejauši satiktu svešinieku laipnības novērtēšanu, jo, lai cik tas bēdīgi izklausītos, ņemt allaž šķiet vieglāk nekā dot.

According to Glenn Van Ekeren, valuing others and not revealing it is like winking at them in the dark. You know what you are doing, but no one other can see it. Sadly, nowadays our relationship with others is full of winks in the dark. People often forget to thank their relatives, friends and others for their understanding, support, tolerance, kindness and love, for taking is much easier than giving.

Vakar saņēmu divas balviņas: vienu no Ineses (bloga labajā malā var redzēt), bet otru - no MuSas, savukārt šodien savu personīgo balviņu par iedvesmu man piešķīra Madara.

Yesterday I received two awards. One was a personal award from Inese (see the right column) and the other was the Liebster Blog Award from MuSa. Today I got an inspiration blog award from Madara.

Tā kā nevēlos piederēt nepateicīgo kuplajam pulkam, no sirds saku paldies meitenēm par iepriecināšanu! Jūsu blogus lasu ar lielu aizrautību, tādēļ ir dubults prieks par to, ka atzinīgi novērtējāt to, ko savā virtuālajā pasaulītē daru es :)

As I don't want to belong to the circle of ungrateful people, I express my deepest gratitude to these girls who made me so happy! I'm an active reader of your blogs, so this is a double joy to know that you too appreciate my virtual little world.

Saskaņā ar Liebster Blog Award noteikumiem, man būtu jāizvēlas pieci rokdarbu blogi, kuri izpelnījušies īpašu ievērību manās acīs un kuriem no savas puses gribētu piešķirt šo balvu. Ir tik grūti izšķirties, jo sekoju neskaitāmiem blogiem gan ar Google drauga savienojuma, gan citu līdzekļu starpniecību, turklāt man zināms, ka pēdējā laikā Liebster Blog Award saņēmuši visnotaļ daudzi no tiem! Lai neuzmāktos rokdarbu blogu autoriem, kuri pie balviņām reiz jau tikuši, izvēlēšos tādus, kuriem tās (ciktāl man zināms) vēl nav:

According to the rules, I have to choose 5 blogs I favour and wish to give this award to. As I'm a follower of so many exciting blogs, it's an extremely difficult task to do, especialy due to the fact that many of them have already received the Liebster Blog Award. Still, on second thought I have chosen my great five that (as far as I know) don't have their Liebster Blog Award:

Marlene
Claire
Knot Garden
Romero
Angie

Šie pieci blogi ir krāsaini kā koku lapas rudenī, katrā ierakstā var noķert kādu dzīvesprieka un iedvesmas zibsni, tādēļ es tos parasti caurskatu, dzerot rīta tēju, lai ikkatrai dienai būtu brīnišķīgs iesākums.

These five blogs are as colourful as leaves in the autumn, each entry is full of inspiration, wim and vigour. They are a must-read with my morning tea, making a good start of the day.

Balvas saņēmēju ievērībai - noteikumi!

1. Saņemot balvu, pateikties par to! ;)
2. Ielikt saiti uz blogu, no kura balva saņemta.
3. Ielikt balvu savā blogā.
4. Izvēlēties piecus rokdarbu blogus, kuriem tālāk nodot šo balvu un pievienot saites uz šiem blogiem.
5. Izvēlētajiem pieciem balvas ieguvējiem ar komentāru starpniecību nodot ziņu par balvas piešķiršanu.

As a recipient, you must observe the following rules:

1. Thank the giver on your blog.
2. Link back to the blogger who awarded you.
3. Copy & paste the blog award on your blog
4. Reveal your 5 blog picks.
5. Let them know you chose them by leaving a comment on their blog.

CERU, KA LATVIEŠU ROKDARBU BLOGU AUTORES NESKUMS PAR TO, KA VISAS BALVAS ŠOREIZ TIEK ĀRZEMNIEKIEM! KAD MAN ATRADĪSIES KĀDS BRĪVĀKS LAICIŅŠ, UZTAISĪŠU PATI SAVU BALVU FORŠĀKAJĀM LATVIEŠU ZELTENĒM-ROKDARBNIECĒM :) BET TIKMĒR NOVĒLU, LAI JŪSU ROKAS PASPĒJ VĒL DAUDZUS ELPU AIZRAUJOŠUS DARBIŅUS NENOGURSTOŠI SASTRĀDĀT!

Nedēļas rosība manās mājās / Week's buzz in our home

Vispirms vēlos pateikt milzum lielu paldies visām iepriekšējā ieraksta komentētājām! Ar dedzīgu interesi lasīju par Jūsu tamborēšanas pieredzi un to, kādiem darbiņiem dodat priekšroku.

First, I would like to thank all those who commented on my previous post. I read with great interest about your crochet experiences and creative preferences.

Man šīs septiņas dienas kopš iepriekšējās rokdarbu atskaites ir bijušas ļoti piesātinātas ar dažādiem notikumiem (2 vārda dienu un 2 dzimšanas dienu, kā arī Sieviešu dienas svinības, kārtējā sālsmaizes viesu uzņemšana un brauciens uz Lietuvu jauniešu projekta ietvaros), turklāt ir negaidīti pieaudzis darba apjoms, tādēļ vaļaspriekiem diez ko neatliek laika, tomēr varu pačukstēt, ka no īru mežģīņu pusceļa atlikusi vairs pusīte (t.i. 1/4 kopējā apjoma). Protams, neaizmirsīšu par šī jaukā fakta fotoapliecinājumu:

These seven days since the last crafts report have been very busy (celebrations of 2 name days and 2 birthdays, Women's Day, welcoming guests and a trip to Lithuania in the framework of a youth project). Besides, the amount of work has unexpectedly increased, which means that I don't have much time for my hobbies. Nonetheless, I have somehow managed to progress with my current Irish lace project (75% completed). Yay! Here's a photo acknowledging the fact:

Lai gan pa īsajiem brīvbrīžiem cītīgi turpinu tīkliņot, vienā no tiem nenoturējos un notamborēju motīvu nākamajam brīnumdarinājumam :) Maija beigās dosimies Parīzes virzienā, tādēļ jauni apģērba gabali lieti noderēs, lai pieskaņotos krāšņajiem ziediem laukos, pļavās, dārzos un pilsētu parkos.

Although I'm short on spare time and mainly occupied with making a mesh background (what an awfully hard work to do!), I have also crocheted a motive for my next Irish lace project :) At the end of May, my husband and I will travel to Paris and I'm trying to create some nice and flowery garments for this purpose.

Lai gan nedaudz no citas operas, bet vēlos pieminēt, ka pirms pusotras nedēļas no savu mantu kastēm vīramātes mājās izvilku dienasgaismā 2008. gadā tapušas aizlaiku stila (tālās renesanses) fotogrāfijas, kuras jau sāku uzskatīt par pazaudētām. Tā kā ierāmētā veidā man tās vairs nav, kur likt, sāku izmantot grāmatzīmju vietā (lasīšanas ziņā pēdējā laikā grēkoju, jo iesāku vairākas grāmatas pēc kārtas, bet nevienu nav izdevies pabeigt)...

One and a half weeks ago I tried to organize storage boxes at my mother-in-law's and found photos taken during the Renaissance Celebration 2008 at Ventspils Castle of the Order of Livonian Knights. I had considered them missing for a long time. As I didn't want to hang these pictures on the wall, I started to use them as bookmarks.

Tā kā melnbaltajā fotogrāfijā neredz īstās krāsas, parādīšu, kāda tad kleita īstenībā bija:

As from the b/w image it's not possible to guess the color of my dress, I'll show you what it was like:

Ja, gaidot pavasara plaukumu, sakārojas kaut ko gardu, iesaku uztaisīt smiltsērkšķu debesmannu, jo tā ir tik maiga un krēmīga, ka patiks arī tiem cilvēkiem, kam tradicionālā debesmanna kož mēlē. Garda gan ar pienu, gan viena pati. Recepti var atrast šeit. Man diemžēl sanāca ļoti šķidra (un es pieliku vairāk mannas nekā pēc receptes nepieciešams), tādēļ fotogrāfija varbūt nešķitīs diez ko iedvesmojoša (atvainojos, ja tā!). Esmu vairākkārt praksē pārliecinājusies, ka no Rimi mannas, lai cik daudz to bērtu, biezu nevar dabūt, tādēļ to vairs nekad nepirkšu.

If you are craving for something tasty in spring, I suggest you making a mousse from buckthorn juice following this recipe (it's in Latvian, but you can use Google Translate). This wonderful dessert is mild and creamy, both with and without warm milk. Unfortunately, when I cooked it I discovered that semolina I bought during my last shopping tour is of rather bad quality. It didn't let my mousse to thicken although I added more semolina than the recipe suggests. So I'm really sorry if the photo seems to you uninspiring. The dessert was really delicious.

(Pa virsu debesmannai uzkaisītas mandeļu skaidiņas, ja nu kāds nevar saprast...)

(I sprinkled slivered almonds on top (it's optional))

Pusceļā uz pacietību

Īru mežģīņu darināšana ir viens ellīgs pacietības pārbaudījums: kad visi motīviņi satamborēti, sāk šķist, ka tūlīt, tūlīt darbs būs galā. Nekā nebija! Sarežģītākais process - tīklīņa veidošana - vēl tikai sākas... Tā gaitā simtreiz nākas cīnīties ne tikai ar visādiem prāta mošķīšiem, bet arī locīties dažādos neiedomājamos leņķos, noorganizējot pārsteiguma treniņu saviem muskuļiem. Un nav iespējams, ērti iekārtojoties dīvānā, paralēli skatīties kaut ko skaistu un gaišu (var vienīgi klausīties un tekstuāli emocionālākajos brīžos nomest tamboradatu un pievērsties datorekrānam). Kad beidzot izdotas izcīnīties līdz pabeigtībai, prātā iešaujas doma: "Nekad vairs negribēšu šo riebīgo tīkliņošanu atkārtot!" Bet, kā jau labi zināms, cilvēka apziņai patīk burvju vārdiņš 'nekad' un, ticiet vai nē, pēc desmit, divdesmit minūtēm jau sākas intensīva gudrošana, ko vēl skaistu uzmežģīņot.

Te mans jaunākais veikums, pagaidām puspabeigts:

Tagad tikai jāsakopo spēki un pacietība, lai jaundarinājumu pabeigtu!

Kā ir ar jums? Vai lielākoties dodat priekšroku ašajai, drošajai tamborēšanai (galarezultāts skaisti izskatās un visiem patīk, bet darbošanās ir tik vienkārša, ka pat tīšām nekas nevar noiet greizi) vai tomēr tiecaties nemitīgi pārspēt paši sevi (aizvien iekarojat jaunas virsotnes gan tehnikas sarežģītības, gan laika un darbietilpības ziņā)?