Atceraties manu rudens džemperi? Pāri palika dzijas kamoliņš ar krāsu pārejām, kuru bez liekas domāšanas izlietoju, radot ziemas kamzolīšus trim no saviem mīļajiem telpaugiem. Savukārt līdakaste saņēma dāvanā otro ādu zaļā krāsā.
Darināšana pavisam vienkārša: uzmet valdziņus tā, lai adāmgabals būtu puķu poda augstumā un ada visu laiku labiski, kamēr sasniegts vajadzīgais apkārtmērs, sašuj augšmalu ar apakšmalu kopā un vienu sānmalu aptamborē ar dekoratīvo maliņu. Voilà!
Puķupodi jau pārceļojuši uz jauno mītni, un augu paēnā laimīgi pastaigājas pieskaņotas krāsas tiranozauriņš.
* Nekad, NEKĀDĀ GADĪJUMĀ nerekomendēju piekrist kaut ko notamborēt, vadoties pēc plikas fotogrāfijas, kas izrakta no sazin kādām interneta dzīlēm, jo pat tad, ja jums izdosies gan precīzi atšifrēt tamborrakstu, gan izveidot uz mata tādu apdari kā bildē, nav ne mazākās garantijas, ka klients pēc izstrādājumu saņemšanas nepaziņos, ka tomēr ir pārdomājis (!!!) un gribētu apdari citā tehnikā, apģērba gabala garumu palielināt vēl par 20 cm, vēl šur tur ko pielikt vai atņemt utt. Guvu mācību, ka turpmāk stingri piesardzīgi jāizturas pret cilvēkiem, kas paši paguvuši nopirkt dziju, lai gan no dzijām neko nejēdz, jo 1) var gadīties, ka dzijas specifikas dēļ darba procesā cieši sadraudzēsieties ar tulznām un 2) klients būs iegādājies efektdziju, kas dabiski veido grubuļus, bet no jums pieprasīs tamborējumu, kas gludāks par gludu, un 3) kad būs nepieciešams izstrādājumu pagarināt, klients piešķirs papildu dziju, taču nevis iepriekš lietoto efektdziju, bet gludu 100% akrila bērnu dziju, sak', dzija paliek dzija - galvenais, ka tādā pašā krāsā :D
