Atceraties manu rudens džemperi? Pāri palika dzijas kamoliņš ar krāsu pārejām, kuru bez liekas domāšanas izlietoju, radot ziemas kamzolīšus trim no saviem mīļajiem telpaugiem. Savukārt līdakaste saņēma dāvanā otro ādu zaļā krāsā.
Darināšana pavisam vienkārša: uzmet valdziņus tā, lai adāmgabals būtu puķu poda augstumā un ada visu laiku labiski, kamēr sasniegts vajadzīgais apkārtmērs, sašuj augšmalu ar apakšmalu kopā un vienu sānmalu aptamborē ar dekoratīvo maliņu. Voilà!
Puķupodi jau pārceļojuši uz jauno mītni, un augu paēnā laimīgi pastaigājas pieskaņotas krāsas tiranozauriņš.
* Nekad, NEKĀDĀ GADĪJUMĀ nerekomendēju piekrist kaut ko notamborēt, vadoties pēc plikas fotogrāfijas, kas izrakta no sazin kādām interneta dzīlēm, jo pat tad, ja jums izdosies gan precīzi atšifrēt tamborrakstu, gan izveidot uz mata tādu apdari kā bildē, nav ne mazākās garantijas, ka klients pēc izstrādājumu saņemšanas nepaziņos, ka tomēr ir pārdomājis (!!!) un gribētu apdari citā tehnikā, apģērba gabala garumu palielināt vēl par 20 cm, vēl šur tur ko pielikt vai atņemt utt. Guvu mācību, ka turpmāk stingri piesardzīgi jāizturas pret cilvēkiem, kas paši paguvuši nopirkt dziju, lai gan no dzijām neko nejēdz, jo 1) var gadīties, ka dzijas specifikas dēļ darba procesā cieši sadraudzēsieties ar tulznām un 2) klients būs iegādājies efektdziju, kas dabiski veido grubuļus, bet no jums pieprasīs tamborējumu, kas gludāks par gludu, un 3) kad būs nepieciešams izstrādājumu pagarināt, klients piešķirs papildu dziju, taču nevis iepriekš lietoto efektdziju, bet gludu 100% akrila bērnu dziju, sak', dzija paliek dzija - galvenais, ka tādā pašā krāsā :D
Jaunie kamzolīši ļoti glīti! Un ''ak šausmas''! par tādu klientu! :) Bet saka, ka tas, kas mūs nenogalina, padarot mūs stiprākus :))))
ReplyDeletePaldies, Aija! Taisnība jau ir, tagad, lielajam murgam izgājusi cauri (gluži jau vēl ne - rīt jānodod klientei "darbu labojumi"!), jūtos daudz stiprāka, bet bija viena nedēļa, kad pa māju staigāju, rūkdama no dusmām kā satrakojies zvērs, nevarēju pa naktīm gulēt, jo iekšā viss vārījās, dienas laikā nespēju produktīvi strādāt. Tikai dzīvokļa ģenerāltīrīšana pirms pārvākšanās pielika tam treknu punktu, aizpludinot no manis prom visas negācijas.
DeleteFantastiski puķu podi! Un manās mīļākajās krāsās!!! Un pievienojos sašutumam, bet... vislabākais laikam jau ir pārdot jau radītu preci, nevis pēc pasūtījuma, sevišķi jau neko nesaprotošiem ļaudīm...
ReplyDeleteMan ļoti patīk arī bloga augšiņa!! Vai pati zīmēji??
Paldies, Dace! Tās jau krietnu laiciņu ir arī vienas no manām mīļākajām krāsām :)
DeletePie šādiem pasūtījuma darbiem tik tiešām vairs roka neceļas ķerties klāt. Pati biju vainīga, iespītējos: neklausīju iekšējai balsij, kas brēca, lai no tās sievietes vairos, citādi labi nebūs.
Un, jā, bloga augšiņa ir mans darbs :)) Uzzīmēts, nofotografēts un fotošopā pagaišināts.
kamzolīši kolosāli ;)
ReplyDeletejā zināma situācija ar pasūtītājiem. man nebija TIK traki, bet tomēr palika pēcgarša, kad es apņēmos vienu pasūtījumu.
Piekrītu Dacei, labāk gatava prece, ne pasūtītāja vēlmēm izdabāt. :)))
Paldies, Madara!
DeleteTev jau arī gāja pietiekami traki, lai nevienam ko tamlīdzīgu nenovēlētu.
Manuprāt, izdabāšana mainīgām klientu vēlmēm pielīdzināma akmens velšanai kalnā. Var gadīties, ka tā arī neizdodas uzvelt, ja, teju sasniedzot virsotni, tur stāv kāds, kurš akmeni mudīgi sper atpakaļ. :D