Līgavas somiņa

Augusta sākumā no mums, Federu dzimtas trejmeitiņām, pie vīra izgāja vidējā māsa Laura.

Abi ar Kristianu pirmoreiz iejutāmies vedēju lomā, tādēļ vasaras mēneši pagāja, nenogurstoši plānojot, kā arī savas un jaunā pāra ieceres īstenojot. Protams, ka kāzas neizpalika bez pašrocīgi darinātiem aksesuāriem, toskait līgavas somiņas. 

Tā kā šī somiņa jau no sākta gala nebija paredzēta apkārt nēsāšanai, bet gan turēšanai automašīnā, jo tajā glabājās dažādi nieciņi (diegs un adata, pretsāpju un pretalerģijas tabletes, matu sprādzes, matadatas u.tml. jeb tā saucamais "līgavas komplekts neparedzētiem gadījumiem"), tā, skaidra lieta, netika iemūžināta ne video, ne profesionālās fotogrāfijās.

Gaidot oficiālā kāzu fotogrāfa un videooperatoru veikumu, kas ietver citu manu darinājumu iemūžinājumus, vismaz somiņu mierīgu sirdi varu jau šobrīd blogā atrādīt! Informācija par pārējām kāzu lietiņām agrāk vai vēlāk sekos!

Dāvana jaunākajai māsai

Šis ir viens no "neveiksmīgajiem" projektiem, kas tika iesākts uzreiz pēc pirmās segas pabeigšanas 2012. gada pavasarī, taču aši vien pamests novārtā, jo manas šaudīgās, daudzpusīgās radošās intereses pārmetās citā virzienā. Pleda izmēra tamborgabals tā arī turpinātu čučēt plauktā, ja ne mana apņemšanās un gradiozie dzijas krājumi mājās. Projektu atsāku ar domu, ka rezultāts paliks manā īpašumā, bet vēlāk secināju: kam man otra sega, ja pirmā joprojām ideālā stāvoklī. Tad atminējos par savu jaunāko māsiņu Ivetu, kura kopā ar draugu Valteru pamazām iekārto savu dzīvesvietu, un piedāvāju, varbūt viņa vēlētos manis darinātu segu. Saņemot vajadzīgo akceptu, ar skubu ķēros klāt darbam. Pēc neskaitāmiem pacietības paisumiem un bēgumiem, īsākām un garākām radošanas rosīšanās pauzēm varu jums priecīgi atrādīt vakar uz astronomiskā rudens iestāšanās laiku pabeigto izstrādājumu.

Krāsas ir īsteni piemērotas rudenim, turklāt lieliski uzlabo garastāvokli, ja nezin cik dienas pēc kārtas līņā tā, ka negribas degunu no mājas laukā bāzt (šodien gan, par laimi, spīd saulīte!). 

Šoreiz vairāk tamborēju rindās, nekā no centra pa apli, tādēļ sega pēc sava dizaina ir neparastāka. Izmantoju smalkāku tamboradatu (3 mm), līdz ar to gatavais izstrādājums ir blīvāks, sildošāks un smagāks. Jā, un lielāks arīdzan, jo māsai gulta platāka (180 x 200 cm) nekā mūsmājās (160 x 200 cm).