Grāmatlasīšanas zeķes

Laikam jau, ja cilvēkam ir maz laika vaļaspriekiem, veiksmīgāk izdodas piepildīt savus mērķus. Turpinot ziemeļblāzmas toņu Pāces dzijas izlietošanu, nepilnās divās nedēļās izdevās noadīt garās zeķes, kuras plānoju vilkt vien tad, kad roka vakaros stiepsies pēc kārtējās grāmatas.


Zinu, ka būtu darbu paveikusi daudz ātrāk, ja vien, pirmo zeķi noadot 40 cm garumā un iesākot pirmos padsmit otrās zeķes centimetrus, nebūtu konstatējusi pirmās zeķes rakstā kļūdu, kuras dēļ lielu gabalu nācās ārdīt laukā un sākt adīšanu no jauna. Un uz to, protams, vajadzēja vairākas dienas saņemties.

Lai būtu kā būdams, arī nepilnas 2 nedēļas nav slikts termiņš tādai svētdienas adītājai ar pusgadu vecu zīdaini pie sāna kā man (kaut gan 2018. gadā adīšanas lauciņā, rādās, briest pamatīgas pārmaiņas, jo esmu saņēmusies tādiem projektiem, kurus gadu no gada iecerēju, bet tad atliku).

Zeķes noadītas, bet ziemeļblāzmas dzija kā nebeidzas, tā nebeidzas. Iesākts jau nākamais adījums, kuru, cerams, drīzumā še atrādīšu.

Raksts: Winter Fantasy by DROPS

Adatas: 2,5 mm

Dzija: pelēka divkārtīga Limbažu vilnas dzija, krāsaina vienkārtīga Pāces vilnas dzija + Gazzal Riva 100% viskozes dzija, kura viena pati man kā materiāls pēc nopirkšanas un izmēģināšanas nepavisam nepatika

Ziemeļblāzmas komplekts papildināts

Pēc iepriekšējā blogieraksta, kurā atrādīju ziemeļblāzmas toņos ieturēto cepuri un šalli, kļuva nedaudz kauns, ka kopš rudens esmu vilkusi garumā ar pieskaņotu cimdu adīšanu.

Pašreizējā dzīves posmā, kad maniem vaļaspriekiem un vajadzībām atvēlētas vien pāris vakarstundas, nespēju un arī nevēlos nodarboties ar sarežģītiem rokdarbiem, tādēļ cimdiem izvēlējos elementāru modeli no Martha Stewart interneta vietnes.

Cimdi tapa šī brīža apstākļiem ātri - vienā vakarā viens, bet otrā - otrs; trešajā dienā dēla diendusa tika veltīta uzadīto detaļu satamborēšanai tradicionālajā formā.

Skaistā dzija vēl palikusi pāri. Ir doma noadīt garās zeķes. Modeli jau it kā noskatīju, bet, pirms ķeros klāt, atlicis vien tāds nieks kā zeķu adāmadatu atrašana, kas šobrīd šķiet neiespējamā misija, jo mana ideālā kārtība rokdarbu kastēs izjuka jau gaidību laikā, kad pēdējos mēnešos nepavisam netikās līkņāties un kaut ko kārtot. Vairs nezinu, kur kas ir nobāzts.

Nupat ienāca prātā, ka dīvainā kārtā pēc mazuļa piedzimšanas esmu sākusi dot priekšroku adāmadatām, lai gan līdz šim biju daudz kaismīgāka tamborēšanas piekritēja. Tamboradatas kaktiņos klusītēm sēž un skumst. Laikam adīšana šobrīd vairāk relaksē, vēlos vakaros mazāk prasa līdzdomāt, līdz ar to smadzenes labāk atpūšas. 

 

Komplekts ziemeļblāzmas toņos

Pa starpām visām vecākošanās lietām rudenī noadīju komplektu no Pāces dzijas, kas izskatījās diezgan necila, kamolā satīta, bet darba procesā atklājās visā savā krāšņumā. Komplektā vēl iztrūkst cimdi, bet gan jau ar laiku noadīšu arī tos. 

Šalle ir vecais, labais baktuss (Ravelry aprakstā beidzot uzzināju, kā radies šalles dīvainais nosaukums). Cepuri adīju, vadoties pēc šī brīvpieejamā apraksta. Cepures maliņai ņēmu šo rakstu, bet šalles maliņai - šo.

Fotogrāfijas šoreiz uz ātru roku tapušas, pastaigājoties ar mazuli pa savu iecienītāko maršrutu. Šalle pirms tam bija man ap kaklu, tādēļ arī pirmajā foto tāda nedaudz krunkaina izskatās. Nu, neko - tāds periods, kad ar daudz ko jāsamierinās un jāpieņem lietas tādas, kādas tās ir!