Mežģīņu simfonija pavasarim krāsu mažorā / Spring Lace Symphony in Colour major

Viskrāšņāk ikdienu iekrāso labi padarīti darbi, un tad tā pārvēršas svētkos. Šodien es svinu sava īru mežģīņu topiņa pabeigšanu, ēdot ķiršus šokolādē un tamborējot pavasarīgus ziediņus kādam no nākamajiem projektiem. Lai arī jums visiem skaista svētdiena!

A job well done can turn ordinary days into magic moments. Today I'm celebrating completion of my Irish lace top project, eating chocolate covered cherries and crocheting spring-ish flowers for one of my future projects.

Wishing you all a beautiful Sunday,
Ramona

Pateicības stunda / Hour of gratitude

"Novērtēt citus un viņiem to nepateikt, ir tas pats, kas pamirkšķināt viņiem tumsā. Jūs gan zināsiet, ka to darāt, bet neviens cits to neuzzinās".

/Glens van Ekerens./

No malas paraugoties uz to, kas notiek mūsu savstarpējās attiecībās, bieži rodas iespaids, ka to vien darām kā nemitīgi nodarbojamies ar mirkšķināšanu tumsā. Ikdienas steigā tik daudzi no mums pat vistuvākajiem cilvēkiem aizmirst pateikties par izrādīto sapratni, atbalstu, iecietību un mīlestību, nemaz nerunājot par paziņu vai nejauši satiktu svešinieku laipnības novērtēšanu, jo, lai cik tas bēdīgi izklausītos, ņemt allaž šķiet vieglāk nekā dot.

According to Glenn Van Ekeren, valuing others and not revealing it is like winking at them in the dark. You know what you are doing, but no one other can see it. Sadly, nowadays our relationship with others is full of winks in the dark. People often forget to thank their relatives, friends and others for their understanding, support, tolerance, kindness and love, for taking is much easier than giving.

Vakar saņēmu divas balviņas: vienu no Ineses (bloga labajā malā var redzēt), bet otru - no MuSas, savukārt šodien savu personīgo balviņu par iedvesmu man piešķīra Madara.

Yesterday I received two awards. One was a personal award from Inese (see the right column) and the other was the Liebster Blog Award from MuSa. Today I got an inspiration blog award from Madara.

Tā kā nevēlos piederēt nepateicīgo kuplajam pulkam, no sirds saku paldies meitenēm par iepriecināšanu! Jūsu blogus lasu ar lielu aizrautību, tādēļ ir dubults prieks par to, ka atzinīgi novērtējāt to, ko savā virtuālajā pasaulītē daru es :)

As I don't want to belong to the circle of ungrateful people, I express my deepest gratitude to these girls who made me so happy! I'm an active reader of your blogs, so this is a double joy to know that you too appreciate my virtual little world.

Saskaņā ar Liebster Blog Award noteikumiem, man būtu jāizvēlas pieci rokdarbu blogi, kuri izpelnījušies īpašu ievērību manās acīs un kuriem no savas puses gribētu piešķirt šo balvu. Ir tik grūti izšķirties, jo sekoju neskaitāmiem blogiem gan ar Google drauga savienojuma, gan citu līdzekļu starpniecību, turklāt man zināms, ka pēdējā laikā Liebster Blog Award saņēmuši visnotaļ daudzi no tiem! Lai neuzmāktos rokdarbu blogu autoriem, kuri pie balviņām reiz jau tikuši, izvēlēšos tādus, kuriem tās (ciktāl man zināms) vēl nav:

According to the rules, I have to choose 5 blogs I favour and wish to give this award to. As I'm a follower of so many exciting blogs, it's an extremely difficult task to do, especialy due to the fact that many of them have already received the Liebster Blog Award. Still, on second thought I have chosen my great five that (as far as I know) don't have their Liebster Blog Award:

Marlene
Claire
Knot Garden
Romero
Angie

Šie pieci blogi ir krāsaini kā koku lapas rudenī, katrā ierakstā var noķert kādu dzīvesprieka un iedvesmas zibsni, tādēļ es tos parasti caurskatu, dzerot rīta tēju, lai ikkatrai dienai būtu brīnišķīgs iesākums.

These five blogs are as colourful as leaves in the autumn, each entry is full of inspiration, wim and vigour. They are a must-read with my morning tea, making a good start of the day.

Balvas saņēmēju ievērībai - noteikumi!

1. Saņemot balvu, pateikties par to! ;)
2. Ielikt saiti uz blogu, no kura balva saņemta.
3. Ielikt balvu savā blogā.
4. Izvēlēties piecus rokdarbu blogus, kuriem tālāk nodot šo balvu un pievienot saites uz šiem blogiem.
5. Izvēlētajiem pieciem balvas ieguvējiem ar komentāru starpniecību nodot ziņu par balvas piešķiršanu.

As a recipient, you must observe the following rules:

1. Thank the giver on your blog.
2. Link back to the blogger who awarded you.
3. Copy & paste the blog award on your blog
4. Reveal your 5 blog picks.
5. Let them know you chose them by leaving a comment on their blog.

CERU, KA LATVIEŠU ROKDARBU BLOGU AUTORES NESKUMS PAR TO, KA VISAS BALVAS ŠOREIZ TIEK ĀRZEMNIEKIEM! KAD MAN ATRADĪSIES KĀDS BRĪVĀKS LAICIŅŠ, UZTAISĪŠU PATI SAVU BALVU FORŠĀKAJĀM LATVIEŠU ZELTENĒM-ROKDARBNIECĒM :) BET TIKMĒR NOVĒLU, LAI JŪSU ROKAS PASPĒJ VĒL DAUDZUS ELPU AIZRAUJOŠUS DARBIŅUS NENOGURSTOŠI SASTRĀDĀT!

Nedēļas rosība manās mājās / Week's buzz in our home

Vispirms vēlos pateikt milzum lielu paldies visām iepriekšējā ieraksta komentētājām! Ar dedzīgu interesi lasīju par Jūsu tamborēšanas pieredzi un to, kādiem darbiņiem dodat priekšroku.

First, I would like to thank all those who commented on my previous post. I read with great interest about your crochet experiences and creative preferences.

Man šīs septiņas dienas kopš iepriekšējās rokdarbu atskaites ir bijušas ļoti piesātinātas ar dažādiem notikumiem (2 vārda dienu un 2 dzimšanas dienu, kā arī Sieviešu dienas svinības, kārtējā sālsmaizes viesu uzņemšana un brauciens uz Lietuvu jauniešu projekta ietvaros), turklāt ir negaidīti pieaudzis darba apjoms, tādēļ vaļaspriekiem diez ko neatliek laika, tomēr varu pačukstēt, ka no īru mežģīņu pusceļa atlikusi vairs pusīte (t.i. 1/4 kopējā apjoma). Protams, neaizmirsīšu par šī jaukā fakta fotoapliecinājumu:

These seven days since the last crafts report have been very busy (celebrations of 2 name days and 2 birthdays, Women's Day, welcoming guests and a trip to Lithuania in the framework of a youth project). Besides, the amount of work has unexpectedly increased, which means that I don't have much time for my hobbies. Nonetheless, I have somehow managed to progress with my current Irish lace project (75% completed). Yay! Here's a photo acknowledging the fact:

Lai gan pa īsajiem brīvbrīžiem cītīgi turpinu tīkliņot, vienā no tiem nenoturējos un notamborēju motīvu nākamajam brīnumdarinājumam :) Maija beigās dosimies Parīzes virzienā, tādēļ jauni apģērba gabali lieti noderēs, lai pieskaņotos krāšņajiem ziediem laukos, pļavās, dārzos un pilsētu parkos.

Although I'm short on spare time and mainly occupied with making a mesh background (what an awfully hard work to do!), I have also crocheted a motive for my next Irish lace project :) At the end of May, my husband and I will travel to Paris and I'm trying to create some nice and flowery garments for this purpose.

Lai gan nedaudz no citas operas, bet vēlos pieminēt, ka pirms pusotras nedēļas no savu mantu kastēm vīramātes mājās izvilku dienasgaismā 2008. gadā tapušas aizlaiku stila (tālās renesanses) fotogrāfijas, kuras jau sāku uzskatīt par pazaudētām. Tā kā ierāmētā veidā man tās vairs nav, kur likt, sāku izmantot grāmatzīmju vietā (lasīšanas ziņā pēdējā laikā grēkoju, jo iesāku vairākas grāmatas pēc kārtas, bet nevienu nav izdevies pabeigt)...

One and a half weeks ago I tried to organize storage boxes at my mother-in-law's and found photos taken during the Renaissance Celebration 2008 at Ventspils Castle of the Order of Livonian Knights. I had considered them missing for a long time. As I didn't want to hang these pictures on the wall, I started to use them as bookmarks.

Tā kā melnbaltajā fotogrāfijā neredz īstās krāsas, parādīšu, kāda tad kleita īstenībā bija:

As from the b/w image it's not possible to guess the color of my dress, I'll show you what it was like:

Ja, gaidot pavasara plaukumu, sakārojas kaut ko gardu, iesaku uztaisīt smiltsērkšķu debesmannu, jo tā ir tik maiga un krēmīga, ka patiks arī tiem cilvēkiem, kam tradicionālā debesmanna kož mēlē. Garda gan ar pienu, gan viena pati. Recepti var atrast šeit. Man diemžēl sanāca ļoti šķidra (un es pieliku vairāk mannas nekā pēc receptes nepieciešams), tādēļ fotogrāfija varbūt nešķitīs diez ko iedvesmojoša (atvainojos, ja tā!). Esmu vairākkārt praksē pārliecinājusies, ka no Rimi mannas, lai cik daudz to bērtu, biezu nevar dabūt, tādēļ to vairs nekad nepirkšu.

If you are craving for something tasty in spring, I suggest you making a mousse from buckthorn juice following this recipe (it's in Latvian, but you can use Google Translate). This wonderful dessert is mild and creamy, both with and without warm milk. Unfortunately, when I cooked it I discovered that semolina I bought during my last shopping tour is of rather bad quality. It didn't let my mousse to thicken although I added more semolina than the recipe suggests. So I'm really sorry if the photo seems to you uninspiring. The dessert was really delicious.

(Pa virsu debesmannai uzkaisītas mandeļu skaidiņas, ja nu kāds nevar saprast...)

(I sprinkled slivered almonds on top (it's optional))

Pusceļā uz pacietību

Īru mežģīņu darināšana ir viens ellīgs pacietības pārbaudījums: kad visi motīviņi satamborēti, sāk šķist, ka tūlīt, tūlīt darbs būs galā. Nekā nebija! Sarežģītākais process - tīklīņa veidošana - vēl tikai sākas... Tā gaitā simtreiz nākas cīnīties ne tikai ar visādiem prāta mošķīšiem, bet arī locīties dažādos neiedomājamos leņķos, noorganizējot pārsteiguma treniņu saviem muskuļiem. Un nav iespējams, ērti iekārtojoties dīvānā, paralēli skatīties kaut ko skaistu un gaišu (var vienīgi klausīties un tekstuāli emocionālākajos brīžos nomest tamboradatu un pievērsties datorekrānam). Kad beidzot izdotas izcīnīties līdz pabeigtībai, prātā iešaujas doma: "Nekad vairs negribēšu šo riebīgo tīkliņošanu atkārtot!" Bet, kā jau labi zināms, cilvēka apziņai patīk burvju vārdiņš 'nekad' un, ticiet vai nē, pēc desmit, divdesmit minūtēm jau sākas intensīva gudrošana, ko vēl skaistu uzmežģīņot.

Te mans jaunākais veikums, pagaidām puspabeigts:

Tagad tikai jāsakopo spēki un pacietība, lai jaundarinājumu pabeigtu!

Kā ir ar jums? Vai lielākoties dodat priekšroku ašajai, drošajai tamborēšanai (galarezultāts skaisti izskatās un visiem patīk, bet darbošanās ir tik vienkārša, ka pat tīšām nekas nevar noiet greizi) vai tomēr tiecaties nemitīgi pārspēt paši sevi (aizvien iekarojat jaunas virsotnes gan tehnikas sarežģītības, gan laika un darbietilpības ziņā)?

Jauni svārciņi hiacintēm

Lai gan būtu cītīgi jāņemas ap lielo tambordarbu, nodarbojos ar visādām blakuslietām :)

Trīs labi cilvēki pēdējā ciemošanās reizē mums uzdāvināja neizplaukušas hiacintes. Virtuves omulīgajā siltumā tās drīz vien uzziedēja smaržīgiem ziediem, bet podiņu prasījās kaut kā pieskaņoti apdarināt, tādēļ vakar, paralēli skatoties krievu četrsēriju filmu "Метель", uzcakoju mežģīņotus, saldi rozā puķpoda svārciņus.

Kaķene arī priecājas par hiacinšu smaržu. Bieži sēž uz palodzes un osta violetos ziediņus. Otrajā foto redzama arī nabaga alveja, kam nekādi neizdodas izsprukt no kostkārās Šanti asajiem ilknīšiem...

Kārdinoša, bet neēdama

Droši vien uzcītīgākajiem bloga lasītājiem ir ienācis prātā jautājums, kur esmu pazudusi. Lieta tāda, ka jau otro nedēļu strādāju pie darbietilpīga tamborējuma, tādēļ nekam mazsarežģītam brīvā laika neatliek.

Tomēr vakar vīramātei bija vārda diena, tādēļ no mājās atrodamā kartona, papīra, dzijas, fimo masas, vilnas kārsumiem un lentītēm nolēmu pašrocīgi pagatavot nestandarta dāvanu kārbiņu krēmkūciņas izskatā. Vismaz ir kaut kas, ko jums atrādīt! Žēl, ka neizdevās to nofotografēt cukurotu augļu konfekšu ielenkumā, ieliktu greznā stikla saldumu traukā uz kājas. Izskatījās patiešām iespaidīgi - gandrīz vai gribējās apēst! Bet arī no šīs fotogrāfijas zināms priekšstats par kārbiņu radīsies:

Starp citu, šī kārbiņa vēlāk varēs kalpot kā adatu spilventiņš, jo iekšpuse ir polsterēta ar vilnu un oderēta ar krēmkrāsas satīnu. Adatas glabāsies drošā vietā un neviens mājdzīvnieks, pie vīramātes ciemojoties, nevarēs tās apēst (jā, jā, mana pieredze rāda, ka adatām suņu un kaķu acīs ir maģisks pievilkšanas spēks!).

Mīlestības zīmē

Mīliet viens otru, bet neļaujiet mīlestībai sevi saistīt:
Lai tā drīzāk ir viļņojoša jūra starp jūsu dvēseļu krastiem.
Pildiet viens otra kausu, bet nedzeriet no viena kausa.
Dodiet viens otram no savas maizes, bet nekodiet no viena rieciena.
Dziediet un dejojiet kopā un esiet līksmi, bet ļaujiet katram no jums būt par sevi.
Gluži kā lautas stīgas ir katra par sevi, kaut arī tās skan vienā mūzikā.

/H. Džibrāns./

LAI MĪLESTĪBA CAURSTRĀVO JŪSU ŠODIENAS GAITAS!

***

Lūk, vienkārša ideja, kā padarīt sirsnīgāku rīta maltīti: izveidojiet no bieza (vai divām kārtām salocīta plāna) papīra sirsniņas šablonu un, uzliekot to virs brokastu šķīvja, uzmanīgi caur to apkaisiet ēdienu, piemēram, ar kanēli vai rīvētu šokolādi, vai, ja tas ir sāļais ēdiens, ar rīvētu sieru vai kādu maltu garšvielu maisījumu!

P.S. Vakar paspēju noadīt vienkāršu cepuri iepriekš atrādītās šalles krāsās. Komplekts gatavs un jau atdots valkāšanā!

Pret drēgnajiem vējiem ar jaunu šalli

Vējainais laiks pamudināja izvilkt no paslēptuves pirms vairākiem mēnešiem līdz pusei noadītu šalli un to bez žēlastības izārdīt, jo acij tīkama šķita tikai labā puse. Tā kā tamborējumi izceļas ar to, ka tie parasti ir vienādi glīti no abām pusēm, tad izlēmu, ka laiks nelaimīgās adāmadatas mest pie malas un ķerties pie tamborēšanas.

Beidzot ir sajūta, ka dzija tikusi pienācīgi izmantota! Komplektā taps arī cepure, tikai vispirms līdz dziju veikalam jāaizsoļo, jo pelēkās un oranžās krāsas krājumi diemžēl ir beigušies.

Pavasaris ap kaklu

Šajā nedēļā no visnotaļ primitīviem tamborējumiem pievērsos sarežģītākiem, un tā rezultātā tapa puķaini lapains kakla sildītājs īru mežģīņu tehnikā. Tas būs īsteni piemērots valkāšanai laikā, kad ārā vēl ziema, bet sirdī jau lidinās tauriņi un žūžo pavasara vēji.

Pateicoties pavasarīgajam noskaņojumam, darbs uz priekšu ritēja raiti - motīviņi brālīgi rindojās viens pie otra sāniem, pat to savienošana sekmējās labāk nekā cerēts.

Neliela fotoreportāža no darba procesa:

Un šāds izskatās kakla sildītājs pēc pabeigšanas: