Uz tikšanos nākamajā gadā!

Gada nogale mūsu ģimenē bija skaista, sniegota un labiem darbiem piepildīta. Kaķīte pāris reizes paspēja apgāzt egli un, jo gari tai līdzās izstiepjoties, laiski pagulēt. Pārējos gadījumos viņa lieliski mācēja iztikt bez postošām nodarbēm:

24. decembrī, kad bija atlikušas vairs tikai dažas stundas līdz svinību sākumam, vēl steidzu pabeigt pēdējo dāvanu - zirnekļšalli vīramātei, kuru viņa jau diezgan sen bija pasūtījusi, bet mums līdz pēdējam brīdim nebija izdevies atrast kompromisu saistībā ar dzijas un tamborēšanas raksta izvēli. Tā kā laika bija maz, šalles tapšanas procesā savu roku pielika arī vīrs, sagriežot bārkstis un palīdzot tās arīdzan piestiprināt.

Raibā šalle nonāca vīra krustmātes īpašumā komplektā ar manas draudzenes darinātu brošiņu:

Domājot par ugunsdrošību, lotosa svečturīšos ieliktajām tējas svecītēm sagādājām "stikla kažociņus", un tagad tās greznojas vīra brālēna ģimenes mājās.

Vīra māsīcai dāvināmā somiņa tika pie koši sarkanas lentītes, jo, fotografējot to atrādīšanai vienā no iepriekšējiem bloga ierakstiem, es lentītes vietā ievēru manas iemīļotās vasaras kleitiņas balto jostu.

Tagad, kad šis tas pastāstīts un atrādīts, vēlos jums visiem novēlēt veiksmīgu, radošām iedvesmām un veikumiem bagātu 2011. gadu! Lai Kaķis pret jums ir maigs, iecietīgs un murrājošs!

Ziemassvētki kopā ar kaķi

Iepriekšējos gados mēs ar vīru iztikām bez Ziemassvētku eglītes, jo nevienam kociņam nevēlējāmies atņemt iespēju izaugt lielam, bet šogad beidzot izlēmām par labu baltas mākslīgās egles iegādei, jo šie ir pirmie Ziemassvētki pašiem savā mājoklī. Jā, protams, mākslīgā eglīte krāšņuma ziņā neaizstās dzīvu eglīti un reibinoši nesmaržos pēc skujām, toties ļaus katru gadu izglābt vienu kociņu, kas citādi pēc svētkiem nonāktu kādā atkritumu izgāztuvē pie tādu pašu nonīkušu bezskuju eglīšu tūkstošiem.

Pagājušajā reizē jau rakstīju, ka nav bijis laika savai eglītei pagatavot rotājumus. Šorīt radās ašā ideja - paņemt segai satamborētos Āfrikas ziedu motīvus, piesiet tiem bantītes un sakarināt eglītē. Tā ļoti ātri tiku pie man tīkama rezultāta.

Mūsu kaķis, pirmo reizi mūžā sastopoties ar Ziemassvētku eglīti, arī bija pilnīgā sajūsmā - tik lielā, ka nekavējoties sāka plucināt jaunradītos rotājumus un pēc piecām minūtēm apgāza eglīti, jo laikam uzskatīja, ka tādā stāvoklī tā izskatās krietni labāk. Pats apgāšanas motīvs gan nav fotogrāfiski piefiksēts, jo mēs ar vīru, kad tas atgadījās, kā reiz bijām piekrāvuši pusdienu šķīvjus ar gardām griķu miltu pankūciņām, bet šajā bildē var redzēt, ko kaķis domā par tamborētajiem rotājumiem:

Laiks no Ziemassvētkiem līdz Jaunajam gadam solās būt jautrs, jo nāksies stāties pretī kaķa untumiem. Šanti ārkārtīgi patīk viss čaukstošais (un mākslīgās eglītes zari ļoti jauki čab, kad tos atspārda ar pakaļkājām, rausta ar priekšķepām un košļā), tādēļ var uzskatīt, ka ar šodienu sākas daudzie mēģinājumi atvairīt draiskās kaķumeitenes tuvošanos Ziemassvētku kociņam. Būs jāizgudro kāds viltīgs un glīts veids, kā nostiprināt egles kāju, jo pašlaik tā ir ļoti nestabila.

Svētki nāk, svētki nāk...

Gada nogale ir pietuvojusies tik strauji, ka atliek secināt, ka mani piemeklējis kurpnieka liktenis, proti, esmu sarūpējusi materiālos prieciņus un labumiņus lielai daļai to cilvēku, ar kuriem kopā svinēšu Ziemassvētkus, bet pati pagaidām palikusi bez svētku dekorācijām (par laimi, Adventes vainags gan ir). Bija iecere savām rokām pagatavot eglītes rotājumus, kurus mūsu ģimenes mīļotajai, negantajai kaķei nebūtu pa spēkam sašķaidīt, tomēr, nesteidzīgi un meditatīvi darbojoties, līdz tam vēl neesmu tikusi, toties ir iesāktas un pabeigtas vairākas dāvaniņas.

Kā piemēru varu minēt šalli, kas darināta, vadoties pēc Ravelry atrodamās "Noro Catherine Wheel Scarf" tamborēšanas instrukcijas. Es gan nelietoju ekskluzīvo Noro dziju, bet izvēlējos visparastāko mohēru.

Pepijas zeķes

Pepijas tādēļ, ka katra citādi svītrota... Adītas atkal pēc karameļzeķu raksta, bet domāju, ka piekritīsiet, ka melanžētā dzija zeķu izskatu lielā mērā pārvērš - tā teikt, kādas tur vairs karameles.



Raksts tuvplānā:

Karameļu zeķes saldam miedziņam

Man kā lielai saldummīlei, protams, gaužām tīk arī karameles, piemēram, tās, ko amerikāņi dēvē par "candy canes":



Kad Purlbee blogā uzgāju karameļu zeķīšu adīšanas pamācību, bija skaidrs, ka tās man obligāti jāuztaisa, lai gan nevaru sevi gluži saukt par adīšanas speciālisti - savā mūžā esmu noadījusi vien kādus 10 zeķu pārus, 2 cimdu pārus, vairākas šalles, cepuri, vesti un džemperi. Iespējams, vēl ko citu... nudien neatceros.

Zeķītes ievērojamas ar to, ka, tās darinot, izpaliek papēža veidošana, kas daudziem šķiet sarežģīta. Atliek vien adīt taisno gabalu pa riņķi rakstā līdz pat purngala noraukumam. Zeķes lieliski pieguļ kājai, tādēļ pieņemu, ka teicami kalpos kā pēdu sildītājas naktī. Ne velti angļu nosaukumā ietverts vārds "bedroom".

Karameļzeķu adīšanas pamācība atrodama šeit:
http://www.purlbee.com/candy-cane-bedroom-socks/



Rokdarbs ir dāvana manai mīļajai jaunākajai māsiņai 22. dzimšanas dienā', kas svinama šodien, 6. decembrī. Vēlreiz daudz laimes tev, Ivetiņ! :*

Apgūstu jaunu tehniku...

Beidzot esmu ķērusies pie gobelēntamborēšanas tehnikas apguves, kas man ļaus tiklab tikt pie burvīgiem tekstilmākslas darbiem, kā attīstīt pacietību (jā, bez tās, šajā tehnikā strādājot, nekādi nevar iztikt, jo process velkas nu ļooooooti lēni!). Pēc šodienas esmu pārliecināta, ka amats ir rokā :)

Mans pirmais mēģinājums - Kerolas Venturas (Carol Ventura) dizainētā tamboradatu/rakstāmrīku trauciņa tamborēšana. Darba apraksts ir publicēts saitē:
http://iweb.tntech.edu/cventura/basket.html

Kā man veicās? Lūk, foto:



Bet mans mērķis ir iemācīties darboties gobelēntehnikā tikpat meistarīgi kā Steisijai Glāsgovai (Stacey Glasgow):

Soma dzīvības un mīlestības krāsā

Vēl viena Ziemassvētku dāvana ir gatava! Šī sarkanā, pūķādas rakstā tamborētā soma ar melnajām svītrām un auduma lentes pušķi ceļos pie kāda dzirkstoša, aktīva un uzņēmīga cilvēciņa, kam, tāpat kā man, apģērbā patīk ienest košas krāsas.





Ja vēlaties apgūt šo tamborēšanas rakstu, noskatieties videopamācību:
http://www.aprendendocroche.com/receitas-de-croche/video-aula.asp?func=display&resid=874&tree=2

Diemžēl tā ir portugāļu valodā, bet pieredzējušam tamborētājam visam vajadzētu būt skaidram no attēla vien.

Ūdensrozes ar uguntiņu

Pamazām plānoju, ar ko tuviniekus ielīksmināt Ziemassvētkos. Dažas dāvanas jau ir tapšanas procesā. Šodien iesāku tamborēt tējas svecīšu turētājus saskaņā ar Danielas H. internetā par brīvu piedāvāto instrukciju "Tealight Lotus" (var atrast iekš Ravelry). Lai gan oriģināli skaitās, ka svečturīši ir lotosa zieda formā, latvieša mentalitātei daudz tuvākas ir ūdensrozes, tādēļ klāt pie svečturīša uztapināju arī atbilstošas formas ūdensrozes lapu. Nevar gan teikt, ka lotosa lapa no tās diži atšķirtos... :)

Rau, kas man sanāca (nedaudz paspēlējos ar fotogrāfijas krāsām, lai jūs redzētu, kāds ir iecerētais rezultāts):



Tagad tikai jāuztamborē vēl daži ziediņi, lai pašreizējais nejustos vientulīgs, un dāvana gatava! Ceru, ka saņēmējs būs priecīgs.

Puķu paklājiņš / Flowery mat

Novembra drēgnumā gribējās uzziedināt kādu dzijas puķīti, tādēļ tapa paklājs ar tulpju motīviem. Plānoju to klāt uz grīdas dzīvokļa vismazākajā telpā - tualetē.

The chilliness of late November has prompted me to create flowers from yarn. I just finished crocheting a mat with tulip motifs that I'm planning to use as a floor covering in my apartment's tiniest room, lavatory.



Vēlējos darbu pabeigt jau agrāk, bet, atgriežoties no valsts svētku svinībām Rīgā, konstatēju, ka kaķītis kaut kur meistarīgi paslēpis tamboradatu. Meklējumi vainagojās ar panākumiem tikai šodien ap pusdienlaiku, kad tamboradata man par lielu prieku un atvieglojumu atradās dīvānapakšā.

I was all eagerness for finishing this work much earlier; unfortunately my cat had masterly managed to hide my crochet hook while my family celebrated the Independence Day of Latvia in the capital. After thorough search which lasted almost until noon I happily found the missing tool in my living room under the sofa.