Thursday, 27 January 2011

Spilvenu pulciņš aug

Dekoratīvo spilvenu darināšanas mānija turpinās - ir tapis jauns eksemplārs, izmantojot tirkīzzilu, oranžu, dzeltenu, gaiši zaļu un krēmkrāsas kokvilnas dziju. Kvadrātiņu tamborēšanas shēmu meklējiet šeit:
http://smoothfoxlover.blogspot.com/2009/06/smoothfoxs-easy-as-abc-free-pattern.html.



Re, kā trijotne draudzīgi sasēdusi uz manas pirms vairākiem gadiem darinātās Granny Square segas!


Jaunā spilvena pienākums būs greznot gultu guļamistabā.

Tuesday, 25 January 2011

No eglītes uz dīvāna jeb kā kaķis ar jauno spilvenu draudzējās

No Āfrikas zieda motīviem, ko Ziemassvētkos karināju eglītē, pirms nedēļas uzmeistaroju dekoratīvo spilvenu dzīvojamās istabas dīvānam, iekšā sapildot kāda lielāka, jau stipri saplakuša (un tādēļ nelietojama) dekoratīvā spilvena vēdera saturu. Jāpiebilst, ka arī paši motīvi tapuši no vairāku gadu garumā rokdarbu lādē krājušos dziju atlikumiem (no tām savulaik darināju gan pūra saturu kāzām, gan citas lietiņas, kuras fotoaparāta modrajai acij paslīdēja garām nepamanītas), vienīgi pamattoni veidojošā baltā dzija man bija lielākā vairumā uz atlaidēm iepirkta.

Bilde no darba procesa:


Tikko spilvens bija gatavs un fotografēšanas nolūkos tika nolikts uz dīvāna, to devās novērtēt Šanti, tādēļ solobildi uztaisīt tik viegli vis neizdevās:




Te nu beidzot spilvens viens pats...


...bet noslēgumā - cukursalds kaķa foto!

Sunday, 16 January 2011

Austrumu aromāts virtuvē

Pārtraucu savu kulināro klusēšanu, lai piedāvātu ājurvēdiska kēksa recepti. Labā ziņa - to var cept ne tikai kēksa formā vai mazajās papīra formiņās, bet arī maizes mašīnā kā to darīju es!

Apelsīnu kēkss

Sastāvdaļas:

1 Rasa Lakto (2%, 220 g)
2 krūzes izsijātu miltu
2 ēdamkarotes rīvētas apelsīnu miziņas
100 g cukura
100 g labi izmērcētu rozīņu
100 g labi izmērcētu riekstu (var lietot jebkurus; es ņēmu Indijas riekstus)
1 tējkarote malta muskatrieksta
1 tējkarote TWAK (vai parastā kanēļa)
1 tējkarote GARAM MASALAS
2 tējkarotes cepamā pulvera

Pagatavošana:

Ja cepat maizes mašīnā, tad pēc sastāvdaļu sabēršanas cepšanas tvertnē vajadzētu ar karoti tās nedaudz apmaisīt, jo mēdz gadīties, ka lāpstiņai nav pa spēkam kārtīgi izmaisīt. Jāraugās, lai mīkla nebūtu pārāk cieta. Ja tā ir, tad pieliek kādu papildu karoti lakto vai skāba krējuma.

Cepot cepeškrāsnī, to uzkarsē līdz 180-200 grādiem un cep aptuveni 25-30 min. Ja vēlas, pēc atdzišanas apkaisa ar pūdercukuru. Mēs kēksu Vecgada vakarā ēdām kopā ar putukrējumu, kam pievienotas dažas tējkarotes melleņu ievārījuma.


Zeķu nekad nevar būt par daudz / One can never have enough socks

Šīs ziņas virsraksts patiesībā ir citāts no "Harija Potera", bet es tam pilnībā piekrītu, ja vien nav runa par cilvēku, kam vesela istaba piekrauta tikai ar zeķēm vien un kurš baidās atvērt durvis, lai tās viņu nejauši neapraktu :)

Par laimi, ar mani tik traki nav, jo, lai gan zeķu pārus darinu vienu pēc otra, tie lielākoties nonāk citu personu īpašumā. Tā kā sev es pēdējo pāri saražoju pirms gada, nolēmu, ka ir laiks palutināt savas pēdiņas ar jaunām zeķēm.



Tās lieliski pieguļ un ir teicami sildījušas manas kājas jau divas naktis pēc kārtas. Kas attiecas uz tamborētām zeķēm - pāri var dabūt gatavu vienā dienā!

Tuesday, 11 January 2011

Saules mandala / Sun mandala

Vēl kāds laiciņš jāpagaida, līdz saulīte atgriezīsies šaipusē, lai sildītu mūs cauru dienu, tādēļ, lai kaut kā izgaismotu šo gaismas gaidīšanas laiku, notamborēju saules mandalu. Tā tik ļoti priecē manu sirdi, ka varētu uz to lūkoties cauru dienu, ja vien man nebūtu augstāku mērķu, pēc kuriem tiekties :)



Tik tiešām - kad skatos uz mandalu, tā it kā atgādina:

Šai saulē, šai zemē
Viesiem vien padzīvoju;
Viņa saule, viņa zeme,
Tā visam mūžiņam.

Kā tamborēt mandalas apli, ikviens angļu valodu protošs rokdarbnieks var iemācīties Crochet with Raymond blogā (meklējiet pie Patterns and Tutorials), bet saulītes stari nav obligāti - tos dizainēju pati, jo gluži vienkārši vēlējos neparastāku mandalu.


Friday, 7 January 2011

Galva vēsumā, bet kājas – siltumā

Gada pirmās dienas veltīju pērnā gada astīšu pievilkšanai, bet nu jau esmu ķērusies pie jauniem, radošiem pacietības un pirkstu veiklības pārbaudījumiem. Pirmo reizi mūžā adu vīriešu džemperi, kas, protams, tiks vīram, no Āfrikas zieda motīviņiem, kurus karināju svētku eglē, darinu dekoratīvā spilvena pārvalku, adu jaunas karameļzeķes, jo tās ļoti iepatikušās visiem radiem un draugiem, kuriem tās esmu rādījusi, kā arī plānoju paplašināt viesu čību arsenālu ar vairākiem tamborētiem eksemplāriem, lai neviens, atnākot ciemos, nepaliktu bez siltiem un glītiem istabas apaviem.

Šodien notamborēju pieguļošas čībiņas sev, lai maldinātu kaķeni, jo viņai manas veikalā iegādātās čības ir galvenais uzbrukumu objekts. Vienas čības gada nogalē jau izmetu, jo to zolēs Šanti bija izgrauzusi caurumus, tagad tiek pamazām iznīcināts otrs pāris. Jācer, ka jauno tamborējumu nerātnele uzskatīs par zeķēm (pret tām viņa lielākoties ir vienaldzīga):





Un te - vēl viens karameļzeķu pārītis:



Par pārējiem darinājumiem stāstīšu kādā citā reizē, kad tie būs pabeigti.