Vakarsaule dārzā un jauniesākts darbs

Labs vakars visiem!

Kaķene prasījās iekšā pa guļamistabas logu, un man, viņas ienākšanas vēlmi apmierinot, izdevās pamanīt, cik spilgtu ainu rietošā saule uzbūrusi dārzā, kas ar katru jaunu pavasara dienu aizvien vairāk atdzīvojas, sakuplo un papildinās.

Daži no dārzā redzamajiem krāsu toņiem pamanāmi arī topošajā bezvīļu džemperī. Izmēģinu, cik laba ir Limbažu tīnes daudzkrāsainā dzija, ko paveicās iegādāties svētdien visādi citādi ražotāju diezgan nabadzīgi pārstāvētā Latvijas preču izstādē Olimpiskā sporta centrā Rīgā.

Tamborbildes tapušas vakarrīt un šopēcpusdien (pēdējās divas ir telefonbildes), vakarpusē jau rumpja daļu pabeidzu un nule iesāku pirmo piedurkni.

Ar dziju esmu ārkārtīgi apmierināta. Kombinēju divus dažādus krāsojumus, kur atsevišķi toņi ir sakritīgi, bet pārējie atšķiras. Cik nemanāmi izdevies iepludināt otrās šķeteres saturu, atrādīšu jums, kolīdz darbs būs galā. Jāsaka, ka šķeteres gan Limbažiem padevušās milzīgas, tītavas knapi ņēma pretī. Lai nu kā, tas nav domāts kā pārmetums ražotājiem, jo manas tītavas nav diez ko lielas.

  

Džemperis sev

Šis ir jaunākais pašdarinājums manā garderobē - tamborēts silttoņu džemperis drēgnajām pavasara dienām no "Adelē" pieejamās mīkstās un pūkainās Soffice dzijas. Arī apdare ir tamborēta no reljefajiem stabiņiem (2 x 2).

Pamatraksts "Līkumotie gliemeži" ņemts no Betijas Bārndenas "Tamborējumi. Rokasgrāmata" (The Crochet Stitch Bible by Betty Barnden) latviešu valodā tulkotā izdevuma 99. lapaspuses. Ārkārtīgi vienkāršs, bet acīm tīkams.

Pie reizes, ja interesē, fotogrāfijās varat papētīt manu šobrīd ne pārāk kārtīgo grāmatplauktu, kuru lielās pavasara tīrīšanas un šķirošanas bargā roka vēl nav skārusi, bet vajadzētu, ai, kā vajadzētu, lai tā tur kaut mirkli pavirpuļotu un izgudrotu, kā skaisti ietilpināt grāmatu rindu virspusē sakrautās nelielās kaudzītes. 

Par spīti tam, ka aptuveni 50% grāmatu izlasu elektroniskā formātā savā Pocketbook, grāmatplaukts joprojām trekni barojas arīdzan ar drukātiem izdevumiem, jo nespēju paiet garām dizainiski un saturiski pievilcīgām grāmatām, kas turklāt iegādājamas ar ievērojamām atlaidēm. Vienīgais labums - es ne vien pērku, bet arī tās visas izlasu, tādēļ nav vērts gausties. 

Dzijas kāmim pilni vaigi

Sevis iepriecināšanas tūre turpinās, jo dzijas kāmis vairākus gadus nav barots ar produktiem "nenoskārstai vajadzībai". Galīgi plāns palicis un vai ik dienu nīd pēc kaut kā garšīga :))

Supertievi lina diegi jau sen bija manā vēlmju sarakstā, jo, kā jau varbūt esat pamanījuši, pašreizējā dzīves posmā prāts vairāk nesas uz mežģīņu izstrādājumu darināšanu.

Kopš aizvakardienas manā rīcībā nonākuši kopumā 24 990 m lina diegu 14 brīnišķās krāsās. Pilnā sparā tiek darbinātas tītavas; darbs man un kaķim nodrošināts: es tinu kamolus, savukārt Šanti uzcītīgi kaļ uzbrukuma plānus no visām četrām debespusēm, augšas un apakšas, jo nezināms kustīgs objekts viņā uzjundī visnotaļ spēcīgas emocijas.

Un kas ar rokdarbiem saistīts satrauc jūsu mājdzīvniekus?

Zilie putniņi

Putniņi ir viena vakara darbs pie datora ar iemīļotajiem seriāliem fonā. Jauki iedvesmojos šeit, bet pamatideju un diagrammu pagrābu no interneta. Mājās viesību trauku skapīti jau sargā ļoti līdzīgas formas keramikas putniņš dzeltenā krāsā, tādēļ šoreiz iznāca, ka pieskaņojos viņa figūras īpatnībām.

Putniņi tika darināti kā Lieldienu dekori vāzē saliktos bērzu un pūpolu zaros, taču negaidīti uzradās narcises un kviešu zelmenis, tādēļ šie netika izmantoti un mājokļa greznošanas funkciju, visticamāk, pildīs gada nogalē ap Ziemassvētku laiku. Domāju, ka, baltās mākslīgās egles zaros, satupuši, tie lieliski izskatīsies.

Bet pagaidām atrādu, kā putneļi izskatās kombinācijā ar tulpēm, glīti sazaļojušo pagalma zālāju un manu jauno ergonomisko tamboradatu komplektu priecīgās krāsās, ko sevis palutināšanas un apbalvošanas nolūkos pagājušajā trešdienā pasūtīju no Etsy un šorīt saņēmu savā pastkastītē. Mazie čivinātāji ir tamborēti no Pāces vienkārtīgās vilnas dzijas un pildīti ar vati. Tehniskais raksts meklējams te.    

 

Bumbuļošanās

Ārā ir drēgns, cauru dienu līņā, Kaķis pēc katras pagalma apgaitas reizes ierodas samircis, tādēļ jāsagaida ar sausa dvielīša paijām. Pretī saņemu skaļus pateicības un labsajūtas murrājienus, bet nupat konstatēju, ka pie ārdurvīm nolikts arīdzan mazītiņš, beigts putnēns. Šanti aktīvi praktizētā putnkošana, lai arī atzīstama par dabisku, instinktīvu kaķveidīgā tieksmi, mani skumdina, tādēļ rokas tā vien nesas uzrakstīt par kaut ko pozitīvu, krāsainu un sildošu.

Kamēr vēl gaidām ierodamies patiesi siltu laiku, parakāšos ziemas darbu arhīvā. 2014. gada nogalē mazlietiņ pabumbuļojos, kā rezultātā tapa divas šalles - apļveida un trijstūra. Pēdējo vēl ir doma uzaudzēt lielāku un apdarināt ar dekoratīvu maliņu, ja vien izdosies kādā no dzijas bodēm piemeklēt attiecīgu dziju. Līdz šim iepirkšanās tūres nav vainagojušās ar panākumiem. Tamborraksts ņemts no šejienes.

Ja viss izdosies kā plānots, drīzumā uzrakstīšu arī par jaunu džemperi, minidekoriem, kas tapa uz Lieldienām, bet tā arī netika izmantoti, kā arī atskaitīšos, kā man sokas ar mežģīņkleitas darināšanu.

Lai zaļa un ražīga dzīve visiem šonedēļ! Turpinām rosīties un priecāties par pavasara otas triepieniem pagalmos, dārzos, parkos, mežos un laukos!