Aizkavējies vilnītis

Esmu droša, ka visiem cilvēkiem, kam patīk visvisādi knibināties, piņķerēties un viņķelēties ar domu radīt ko patiesi skaistu savām rokām, ir arī savs bezgalgarais saraksts, kurā uzskaitītas idejas, kas laika gaitā kaut kur noskatītas, iepatikušās un kas gluži vai pašas uzprasās uz realizēšanu. Nu, lūk, man šajā sarakstā bija vilnīššalle.

Gribēju pamēģināt, cik lipīgs un atkarību izraisošs ir Ceitas iemīļotais rakstiņš. (Kad mācījos trešajā klasē, man mamma tajā bija noadījusi dzīvespriecīgu, oranži dzeltenu jaciņu. Ļoti iemīļots apģērba gabals bija, bet ātri vien nonāca māsu īpašumā, jo izaugu.)

Ziemassvētku gaidīšanas laikā manā dzīvoklī izplatījās īsta vilnīšadīšanas infekcija, kā rezultātā tapa 3 šalles. Divas no tām jau aizdāvinātas projām, bet trešās šalles laicīgas uzadīšanas plāna realizēšanu vispārējās aizņemtības dēļ nācās pārcelt uz mierīgākiem laikiem. Tie gan tā arī nepienāca - janvārī darbs vedās lēni jo lēni (pa dažām rindiņām dienā), bet laimīgā kārtā adījumu šonedēļ izdevās pabeigt. Lai arī novēlota Ziemassvētku dāvana, domāju, ka saņēmējai būs ne mazāk mīļa un iepriecinoša.

Šalles fonā - rudenī iegādātais rokdarbu koferītis ar Parīzes skatiem. Mans uzticamais ceļabiedrs, kad dodos kaut kur projām no mājām. Ērts, ietilpīgs, ideāli piestāv ziemas mētelim un labi izskatās, kad, to mazliet nevērīgi vicinot, izeju ielās.

Ārā no klusuma / Stepping out of the silence

Mīļi atkalredzēšanās sveicieni visiem, ko pa šiem mēnešiem biju atstājusi novārtā! Jo ilgāk nerakstīju, jo mazāk vēlējos iegrimt paskaidrojumos, kādēļ tā. Pie tā arī paliksim! Vien piebildīšu, ka man šis laiks, pavadīts tā patālāk no publiskās telpas, bija vairāk nekā zelta vērts. Prombūtnes laikā tapuši arī šādi tādi darbiņi. Svētku dāvanas gan atradušas jaunas mājas, tā arī palikušas fotogrāfijās neiemūžinātas, bet daža laba citu darinājumu bildīte blogam tomēr ir pietaupīta. Šodien vēlos atrādīt reljefā lapiņrakstā adītu apaļšalli (pamatrakstu meklējiet šeit), kas tapusi oktobra beigās, bet raisa domas par pavasara plaukumu.

Hello again my dear too-long-neglected friends! The farther I was away from blogging, the less I wanted to plunge into long explanations for my silence. So let it be, no excuses this time! I just wanted to add that these months spent far away from the public space were more precious than gold. Among all, I managed to finish several knitting projects. Today I’d like to show you my beautiful dimensional leaf lace cowl (for the pattern go here) that I knitted back in October last year. Don’t you agree it makes one think about spring blossom?

Ar pavasarīgām vēsmām sirdī šajā ziemīgajā dienā,

With warm and soft breezes in my heart on this wintry day,

Zeķes režģītī / Grid Socks

Šie ir mani centieni lauzt ieilgušo oktobra klusumu manā blogā. Zeķes režģu rakstā savdabīgā veidā simbolizē šābrīža dienaskārtību - esmu iesprostota darbos vai, izsakoties vārdiem, ko diktē mana profesija, pazudusi tulkojumā :)

This post is my effort to break the long October silence on my blog. To a certain extent, grid socks illustrate my current agenda – I’m overloaded at work or, to put into words dictated by my profession, I’m totally lost in translation :)

Zeķes tika pabeigtas jau pirms kādas nedēļas, bet neatradās brīvbrīdis, lai tās nofotografētu. Šodien, pateicoties faktam, ka ir piektdiena (un piektdienās prāts allaž ir drusciņ atslābinātāks nekā citās dienās), izbrīvēju laiciņu fotosesijai. Šanti aktīvi iejutās modeles lomā, demostrējot, kā pareizi jākopj kaķa kažociņš, lai tas spīdētu un laistītos.

The sock project was completed about a week ago. For good or for bad, I couldn’t spare enough time to take photos. Today, thanks to the fact that it’s Friday (on Fridays my mind tends to be way more relaxed than on other days), I found some minutes for my photography. Shanti actively performed the role of a model, demonstrating how to properly lick and chew off the hair to keep one’s coat super-smooth and shiny.

Pirms vairāk nekā nedēļas tapa vēl vienas - violetas - zeķītes, bet tās šodienas saulesgaismā bija gluži nefotogēniskas, tādēļ atrādīšu citureiz.

More than a week ago, I knitted another pair of socks (this time – purple), but due to today’s bright sunlight pictures came off too bright to publish on the blog. Maybe I’ll try to take photos again some other day..

Lai brīvdienas jums atnes to, ko kārojat iegūt vai sagaidīt!.

Let this weekend bring you all the good things you’ve been long waiting for!

Dažas lapsīgas stundas (papildināts) / A couple of foxy hours (updated)

Ja nu akurāt gribas kādu dzīvniekādiņu ap kaklu, bet sirdsapziņa un ētiskā pārliecība, tāpat kā man, neļauj nevienu radībiņu nogalēt, tad var ņemt talkā tamboradatu un dziju un dažu stundu laikā tādu notamborēt!

What if you want to wear something animalish around your neck, but your conscience and ethical beliefs, like mine, do not justify animal kills? Equip yourself with a hook and some yarn and allow a few hours’ crochet time!

Konkrētā lapsiņa tapa par godu vīra brālēna meitas devītajai dzimšanas dienai. Atrādu jau pirms rīt paredzētās gaviļnieces sveikšanas, jo neesmu pārliecināta, ka ierastajā svinēšanas jezgā izdosies darinājumu nofotografēt, jau pie īpašnieces nonākušu.

This particular faux fox scarf (see photo below) was made as the ninth birthday present for my husband's cousin's daughter. The blog post was created a day before celebrations, for I’m rather convinced that I won’t be able to spare a moment for a photo with very lucky new owner during the usual party fuss..

P.S. Neviens dzīvnieks radošā procesa ietvaros necieta :)

P.S. No animals were harmed in the making of this scarf :)

P.P.S. Sveiciens Pasaules veģetārisma dienā visiem, kam šie svētki kaut ko nozīmē!

P.P.S. Happy World Vegetarian Day to all the people to whom it means something! *******************************

Re, kā tomēr atradās laiks iemūžināšanai :))

See, I managed to capture a moment in time :))

Te - lapsiņa mīļi pavijusies tās jaunajai saimniecei ap kaklu:

Look how cute the fox looks tied around new owner's neck!

Savukārt mana neizmērojamā kaķmīlestība neļāva arī zemāk redzamajai bildei izbēgt no publicēšanas blogā. Iepazīstieties - tā ir Mia (īsta jaukumiņa, kaķiski noslēpumaina un majestātiska bez gala)!

My passion for cats didn’t let the following picture escape publicity. Please meet Mia, a majestic and infinitely mysterious feline beauty.

Saule. Pīlādžogas. Migla.

Rudens ir laiks, ko es parasti diez ko negaidu. Bet jūtu, ka šogad to beidzot izdodas uzņemt atplestām rokām kā mīļu ciemiņu, par godu tā atnākšanai darinot vienu siltu lietu pēc otras.

Jaunā šalle ir piesūkusies ar atvasaras saulstaru zibšņiem, pīlādžogu oranžīgi sārto, rūgteno brīnumu un septembra nogales rītu biezo miglu, klusi aicinot tajā ietīties un aizmirsties, lasot kādu pirms daudziem gadiem izdotu grāmatu nedaudz nobružātos, iepriekšējo lasītāju roku apglaudītos vākos.

Šodien es par rudeni īpaši priecājos, jo šī ir mana tēta dzimšanas diena. Daudz laimes, tēt! Šodien visas manas labās domas un vēlējumi iet pie Tevis!

Ja ilgojaties tikt pie līdzīgas šalles, adīšanas pamācība jūs jau gaida.

Lapu kaudzes pārvērtības

Pirms nedēļas Vēlēšanu nakts koptamborēšanas laikā vilnas dzija manās rokās pārtapa krāsainās lapās. Paspēju arī šādas tādas citas detaļas sultāna rakstā uztaisīt. Kas iznākumā radās?

Ne svārki, kā domāja Biene, ne Madaras iztēlotais džemperis vai galdauts... Šoreiz taisnība bija manai māsiņai Ivetai, kura rakstīja, ka, viņasprāt, tā būs kleita.

Tā patiesi IR kleita! :))

Paldies Bienei, aggy, Madarai, Inesei un Ivetiņai par minējumiem un labajiem vārdiem! Uz jūsu komentāriem neatbildēju, jo, pirmkārt, baidījos nejauši izpļāpāties, ko tamborēju, un, otrkārt, mans komentētprieks uz vairākām dienām bija devies kaut kur pastaigāties. Nosmaidīju par Ineses manam koptamborējumam piedēvēto uzkrītošo perfektumu :D Tā jau runā, ka tas, ko radām, lielā mērā raksturo mūs pašus... Man tik tiešām daudzās dzīves jomās patīk kārtība un pabeigtība.

Kā es koptamborēju

Arī es biju viena no Lindas iniciētās Vēlēšanu nakts koptamborēšanas dalībniecēm.

Vēlēšanu dienā vēl divu cilvēku kompānijā braukāju apkārt pa Kurzemi, tādēļ tamborēšanas process bija diezgan saraustīts. Nobalsoju ap pusdivpadsmitiem Skrundas vēlēšanu iecirknī. Mājās, Ventspilī, atgriezos ap pieciem pēcpusdienā. Intensīvi tamborēšanai pieķēros pēc pussešiem, bet kopumā darboties beidzu ap diviem naktī, jo acis atteicās uz to košumu ilgāk lūkoties, LTV1 vēlēšanu norisēm veltītais raidījums bija nule kā beidzies, bet no pilsoņa pienākuma izpildei par godu iedzertā ērkšķogu vīniņa uznācis pārsteidzoši salds miegs :))

Darinājums nav pabeigts, tādēļ pagaidām nestāstīšu, kas tas būs. Miniet, skatoties fotogrāfijās!

Raibraibas jostiņas

Gadījās man atkal viendien paniekoties ar sīkdarbiņu. Tā aizrāvos, ka vienas jostas vietā dabūju gatavas četras :D Kas nekait - priecīgas krāsas, tamborēšana viegli sokas, ātri iegūstams rezultāts, turklāt ar vienu aci paralēli var skatīties datorā kādu jauku filmu.

Ja vēlaties tikt pie savas jostiņas apģērbam pieskaņotās krāsās, sekojiet norādījumiem te.

Katjas atbalsis, plūmes un neparastā tomātu zupa

Droši vien vairumam cilvēku, kuriem savā vai radu siltumnīcā saaugusi krietna tomātu raža, vasaras beigās un rudens sākumā nākas gudrot, ko jaunu no sarkanajiem un dzeltenajiem bumbuļiem lai atkal pagatavo, kad tradicionālie varianti apnikuši. Atrodoties smagā pusdienu dilemmas priekšā (veco vai jauno? tāds ir jautājums), vakar no datorā patālāk nobāztas mapes izvilku receptes no Šivas centra veģetārās pavārmākslas kursiem un visas 58 lappuses elektroniski nodevu vīram izdrukāšanai, jo, kā smejies, kas stāv datorā, tas reti tiek likts lietā. Domājams, ka tagad, kad receptes stāvēs virtuvē man acu priekšā, rokas pēc tām biežāk sniegsies. Vakar tās aizsniedzās līdz tomātu zupai:))

Tā kā sen neesmu papildinājusi eksotisko garšvielu krājumus, dažu sastāvdaļu man trūka, tādēļ receptē ar tām variēju.

Oriģinālā recepte:

1,5 litri ūdens
5 vidēji tomāti
3 sīpoli
3 ēdamkarotes rīsu
1/4 selerijas saknes
1 ķiploku daiviņa
3 ēdamkarotes kokosa skaidiņu
2 tējkarotes Churna Nr.2
1 ēdamkarote Kasoori Methi (kaltētu fenugrīka (sierāboliņa) lapu)
1 tējkarote Pav Bhaji Masala
2 ēdamkarotes ghī sviesta
sāls
zaļumi

Mans variants:

1,5 litri ūdens
2 lieli un 4 mazi tomāti
1 liels sīpols
3 ēdamkarotes rīsu (liku ar krietnu kaudzīti)
1/4 selerijas saknes
3 ķiploku daiviņas
3 ēdamkarotes kokosa skaidiņu
1 tējkarote Sabji Masala
1 tējkarote Indijas tipa karija garšvielu maisījuma (nopērkams Gemosā)
1 ēdamkarote Kasoori Methi
2 ēdamkarotes ghī sviesta
sāls

Pagatavošana:

Katlā uzliek vārīties ūdeni. Rīsus ieber smalkā caurdurī, noskalo zem tekoša ūdens un ber katlā. Vāra 10-15 minūtes, pēc tam pieber sāli.

Kamēr rīsi vārās, tomātiem krusteniski iegriež miziņu. Ieliek palielākā traukā un aplej ar verdošu ūdeni, brītiņu patur, pēc tam novelk miziņu un rupji sagriež. Uz rupjās rīves sarīvē seleriju, bet sīpolus un ķiplokus sagriež.

Pannā izkausē ghī sviestu, brītiņu apcep garšvielas (nedrīkst piededzināt!). Pievieno ķiploku, sīpolu, seleriju un kokosa skaidiņas. Apcep un pasautē. Pievieno tomātus, visu apmaisa un pieber sāli. Pannas saturu uzmanīgi iegāž katlā pie rīsiem un turpina vārīt vēl aptuveni 10 minūtes.

Kasoori Methi uz 2 minūtēm iemērc ūdenī. Pievieno zupai un visu pavāra vēl 2 minūtes. Var pievienot papildu zaļumus (piemēram, dilles). Vatas tipa cilvēki (tievie, nervozie, mūžīgi salstošie) var likt klāt skābo krējumu.

Mans vērtējums: ļoti garda, ar sabalansētu garšu, paasa, bet ne pārāk (deguns ēdot sāk tecēt, bet līdz asarām tālu jo tālu). Noteikti gatavošu vēl!

Tomātu zupas recepti vēlējos publicēt jau vakar, bet pēcpusdienā tam nesanāca laika, savukārt vakarā, kad Ventspilī krietni maigākā veidolā nekā Lielbritānijā ieradās viesuļvētra "Katja", aizbraucu pie vīramātes cept plūmju plātsmaizi.