Un tā - 4. Ikgadējā adīšanas un tamborēšanas blogu nedēļa ir sākusies!
Šodien dalībnieki liek galvā savas mīļākās pašdarinātās Šķirmices un izdara izvēli, kurā no četrām mājām turpmākajās dienās mitināsies. Ir iespēja piepulcēties čaklajām, darbīgajām Bitēm, kas lidinās no viena aizraujoša projekta pie nākamā vai lēnprātīgajiem, mierīgajiem, mīlīgajiem Lamantīniem, kuri relaksēti un neuzkrītoši bauda adīšanas un tamborēšanas vieglākos, komfortablākos aspektus. Varbūt kādam tīkamāks šķiet prātīgais, tajā pašā laikā jautrību mīlošais Pērtiķis, kurš nepārtraukti tver izaicinājumus, alkstot pēc visa jaunā, neizmēģinātā un aizraujošā. Ja nešķiet simpātiski trīs nosauktie dzīvnieciņi, vēl atliek iespēja uz nedēļu pārvērsties par krāšņumu un elpu aizraujošus krāsu salikumus cienošo Pāvu, kurš, tiecoties pēc perfekcijas (viņa aste - lai neviens ij nemēģina apšaubīt! - ir ideāla), labas lietas pārvērš izcilās, īpašu uzmanību pievēršot rotājumiem un atsevišķām detaļām (podziņām, "odziņām", krociņām utt.). Ja nu kāds akurāt nespēj izšķirties, ļauts izvēlēties vairākas mājas, jo cilvēks, kā zināms, savā būtībā ir daudzveidīgs un viņa raksturā nereti atklājas vispretrunīgākās šķautnes, vai sadumpoties un izveidot pašam savu māju, izvēloties sev simpatizējošu dzīvnieku kā šīs mājas talismanu.
Lai arī pēdējos mēnešos kā Bite mētājos no viena rokdarba pie nākamā, lielākoties nenovedot tos līdz galam, un laiku pa laikam, gluži kā Pērtiķis, izbaudu izaicinājumus un cenšos neapstāties pie sasniegtā un apgūtā, izmēģinot jaunas dzijas, tehnikas un paņēmienus, savā dziļākajā būtībā esmu Pāvs, jo it viss, ko esmu radījusi pēc savas gaumes un patikšanas, nepildot citu personu pasūtījumus, košo krāsu dēļ redzams jau no tālienes kā pāva aste.
Košas krāsas pauž prieku:
A rainbow of colors that vibrantly flare.
/Jamie Lynn Ball, USA/
Košas krāsas, lai cik tas pārsteidzoši šķistu, darbojas pēc putnubiedēkļa principa. Mana pieredze rāda, ka, velkot mugurā košas drēbes, cilvēki vairās nākt klāt un lieki neuzbāžas ar pļāpām par visādiem niekiem. Es esmu introverta, neciešu small talks, plašās, dvēseliskās sarunās ielaižos tikai ar cilvēkiem, kuriem uzticos un/vai kurus pazīstu ļoti ilgu laiku, tādēļ mani neizmērojami priecē šis fakts.
neviens neies kasīties klāt." /O.Vācietis./
Man, tāpat kā pāvam, piemīt veselīgs pašlepnums un zināma perfekcionisma deva, bet tā nav pārspīlēta un neattiecas uz visām dzīves jomām. Citus cilvēkus nemēģinu pārspēt, ar galvu mūrī neskrienu, pār līķiem nekāpju. Man ir svarīgi, lai manis radītās lietas patiktu pašai līdz vissīkākajai detaļai, liecinātu par personīgo progresu un kaut daļēji raksturotu to, kas esmu un kam ticu.
Līdz ar to mans novēlējums pārējiem blognedēļas dalībniekiem ir:
