Bavāriešu astoņstūris

Radošuma uzplūdu brīdī ienāca prātā, ka bavāriešu tamborēšanas tehnikā iespējams darināt ne tikai trijstūrus, kvadrātus un taisnstūrus, bet arī piecstūrus, sešstūrus, astoņstūrus un visādus citus n-stūrus. Vakar vakarā nedaudz paspēlējos ar astoņu dažādu krāsu dzijām un radīju pilnīgi jaunu astoņstūra motīvu, kādu neatradīsiet nevienā grāmatā, žurnālā vai interneta vietnē. Izskatās gluži  mandalveidīgs :)

Tā kā visas brīnišķīgās idejas, ieskaitot šo, nāk "no augšas" par baltu velti, nebūšu skopa, neturēšu sveci zem pūra un dalīšos ar šī motīviņa darināšanas tehnisko zīmējumu, necenšoties kaut kādā veidā komerciāli iedzīvoties.

Ieteikums: trešajā rindā divkāršo stabiņu vietā var tamborēt arī divkāršos reljefos (uz aizmuguri paceltos) stabiņus. Tad motīvs izskatīsies vēl "bavāriskāks"! Diemžēl šī doma man ienāca prātā dažas rindas vēlāk... Ārdīt nebiju gatava.

Veiksmīgu tamborēšanu! Ja darba procesā rodas vajadzība pēc konsultācijas, nekautrējieties pie manis vērsties!

P.S. Nedaudz pacietieties, drīzumā uztaisīšu arī kādu piecstūri un sešstūri! 

Īgnais kaķis un griķīši

Cik sevi atceros, manā īpašumā nekad nav bijis neviena adatu spilventiņa, tādēļ adatas mūždien tiek saspraustas, kur nu pagadās, un bieži vien ir grūti atrodamas, jo vārdu savienojums "kur nu pagadās" sevī ietver veselu lērumu glabātuvju, kuras laika mežonīgajā ritējumā pārtapušas slēptuvēs. 

Kad noriebās mūžīgā meklēšana, sāku gudrot, kāda veida, formas un krāsu spilventiņu vēlos. Iespējamo variantu - vesela jūra, līdz Pinterest dārgumu krātuvītē uzgāju Īgnā kaķa krustdūriena shēmiņu, kura man tūdaļ iekrita sirdī, tādēļ dzima ašā ideja par tamborēta adatu spilventiņa izšūšanu krustdūrienā. 

Spilventiņš tika pabeigts pirms divām nedēļām. Tas tapa divos vakaros, paralēli ar vienu aci datora ekrānā vērojot seriāla "Sherlock" trešās sezonas sērijas, un ir pildīts ar griķu sēnalām, jo viena no manām mīļākajām anekdotēm par kaķiem ir vairumam tik labi zināmā:

Ieliek saimnieks kaķim bļodiņā griķus. Pieiet pirmajā dienā kaķis pie bļodas: "Fui, griķi, vēēē!" Pieiet otrajā dienā kaķis pie bļodas: "Fui, vakardienas griķi, vēēēēēē!" Pieiet trešajā dienā kaķis pie bļodas: "Ooooo, griķīši!"

Īgnais kaķis gan, domājams, par griķīšiem nepriecātos arī trešajā dienā...

Kad spilventiņš bija tapšanas procesā, vīrs uzzināja, ko taisu, un bažīgi vaicāja: "Tu taču nedomā to kaķi durstīt ar adatām?" Nācās pārliecināt, ka nedomāju vis, jo spilventiņš ir paprāvs (13 x 13 cm) un apkārt kaķim adatām pilnībā pietiks vietas. Galu galā, kaķītis jau tāpat izskatās, it kā no viņa būtu izsūkti pēdējie prieka pilieniņi, tādēļ papildu inkvizīcijas metodes ne šodien, ne citkārt netiks piemērotas.

Zemāk izšūšanas shēma, ja arī jums simpatizē Īgnais kaķītis!

 Source

Šajos Ziemassvētkos... / This Christmas...

Mīļie bloga lasītāji! Novēlu jums visiem, visiem mājīgus, ģimeniski siltus, prieka piepildītus, mīlestības un brīnumu ieskautus Ziemassvētkus!

Dear blog readers! I wish you all a warm and cozy Christmas embraced by joy, miracles, love and family happiness!

Balts saulessargs baltai dienai

Kā jau solīju, turpinu īso ieskatu manos darinājumos māsas kāzām!

Pirmo reizi mūžā darināju saulessargu. Pēc Mērfija likuma vajadzīgajā brīdī nevarēju vietējos veikalos ieraudzīt baltu lietussargu, tādēļ tā vietā tika iegādāts Bārbiju rozā un rūpīgi pārkrāsots. Taču, kad saulessargs bija gatavs, daudzviet Ventspilī tajā pašā nedēļā uzradās arī balti lietussargi :)

Māsiņa ar saulessargu profesionāla fotogrāfa skatījumā:

 

© Jānis Naglis, www.jnfoto.lv

Un daži tuvinieku iemūžināti mirkļi:

Līgavas somiņa

Augusta sākumā no mums, Federu dzimtas trejmeitiņām, pie vīra izgāja vidējā māsa Laura.

Abi ar Kristianu pirmoreiz iejutāmies vedēju lomā, tādēļ vasaras mēneši pagāja, nenogurstoši plānojot, kā arī savas un jaunā pāra ieceres īstenojot. Protams, ka kāzas neizpalika bez pašrocīgi darinātiem aksesuāriem, toskait līgavas somiņas. 

Tā kā šī somiņa jau no sākta gala nebija paredzēta apkārt nēsāšanai, bet gan turēšanai automašīnā, jo tajā glabājās dažādi nieciņi (diegs un adata, pretsāpju un pretalerģijas tabletes, matu sprādzes, matadatas u.tml. jeb tā saucamais "līgavas komplekts neparedzētiem gadījumiem"), tā, skaidra lieta, netika iemūžināta ne video, ne profesionālās fotogrāfijās.

Gaidot oficiālā kāzu fotogrāfa un videooperatoru veikumu, kas ietver citu manu darinājumu iemūžinājumus, vismaz somiņu mierīgu sirdi varu jau šobrīd blogā atrādīt! Informācija par pārējām kāzu lietiņām agrāk vai vēlāk sekos!

Dāvana jaunākajai māsai

Šis ir viens no "neveiksmīgajiem" projektiem, kas tika iesākts uzreiz pēc pirmās segas pabeigšanas 2012. gada pavasarī, taču aši vien pamests novārtā, jo manas šaudīgās, daudzpusīgās radošās intereses pārmetās citā virzienā. Pleda izmēra tamborgabals tā arī turpinātu čučēt plauktā, ja ne mana apņemšanās un gradiozie dzijas krājumi mājās. Projektu atsāku ar domu, ka rezultāts paliks manā īpašumā, bet vēlāk secināju: kam man otra sega, ja pirmā joprojām ideālā stāvoklī. Tad atminējos par savu jaunāko māsiņu Ivetu, kura kopā ar draugu Valteru pamazām iekārto savu dzīvesvietu, un piedāvāju, varbūt viņa vēlētos manis darinātu segu. Saņemot vajadzīgo akceptu, ar skubu ķēros klāt darbam. Pēc neskaitāmiem pacietības paisumiem un bēgumiem, īsākām un garākām radošanas rosīšanās pauzēm varu jums priecīgi atrādīt vakar uz astronomiskā rudens iestāšanās laiku pabeigto izstrādājumu.

Krāsas ir īsteni piemērotas rudenim, turklāt lieliski uzlabo garastāvokli, ja nezin cik dienas pēc kārtas līņā tā, ka negribas degunu no mājas laukā bāzt (šodien gan, par laimi, spīd saulīte!). 

Šoreiz vairāk tamborēju rindās, nekā no centra pa apli, tādēļ sega pēc sava dizaina ir neparastāka. Izmantoju smalkāku tamboradatu (3 mm), līdz ar to gatavais izstrādājums ir blīvāks, sildošāks un smagāks. Jā, un lielāks arīdzan, jo māsai gulta platāka (180 x 200 cm) nekā mūsmājās (160 x 200 cm).  

Vēl neizmantota krāsainība

Karodziņu virtene, patiesībā veselas divas ar 30 karodziņiem katrā, tapa apmēram pirms gada kā dekorācija vīra trīsdesmitās dzimšanas dienas svinībām, taču plāni mainījās un mēs, tā vietā, lai rīkotu radiem un draugiem ballīti, aizbraucām kāpelēt pa Norvēģijas kalniem un klausīties ūdenskritumu čaloņā.

Vēlāk virtenes tika ietupinātas manā rokdarbu koferītī, lai ceļotu uz Give & Get, kur tās gribēju atstāt kādā no Krapes parka varenajiem ozoliem par prieku daudzajiem festivāla dalībniekiem, bet beigās man tomēr palika žēl tos pamest tik tālu projām no radīšanas vietas Ventspils, tādēļ savu ieceri tā arī nepiepildīju.

Varbūt šogad, pēc oficiālas atrādīšanas, karodziņi beidzot tiks likti lietā? 

225 zili ziediņi

Šo trijstūra lakatu no motīviem iesāku tamborēt laikā, kad ziema bija pagalam noriebusies un bija zudušas teju visas cerības, ka varētu iestāties pavasaris, un pabeidzu, kad pagalmā uzplauka pirmās zilsniedzītes.

Izmantoju 1,5 mm tamboradatu un brīnišķīgu, smalku (50 g; 415 m) un mīkstu Pehorkas ražojuma 100% vilnas dziju Elitnaya, kas pēc taustes nemaz neatgādina vilnu. Ja, tāpat kā es, dodat priekšroku kvalitatīvai dabisko šķiedru dzijai - no sirds iesaku!

Ir doma minēto dziju izmantot arī savas pirmās Hāpsalu mežģīņu šalles adīšanā, ja vietējā dziju veikalā tā vēl būs pieejama man tīkamā krāsu tonī.

Mazos trijstūrīšus darināju, vadoties pēc japāņu motīvu tamborēšanas rokasgrāmatā atrastas shēmas un pēdējā tamborējuma kārtā savienojot kopā.

Ja interesē tamborēšanas shēma elektroniskā veidā, dodiet ziņu komentāros vai e-pastā!

Maijam piestāv maigi toņi

Ar sprintera ātrumu drīz būs aizskrējis maijs, dodot vārdu jūnijam, bet es, sirsnīgi baudot pavasara jaukumus tepat Latvijā, kā arī aizvadītājā nedēļā iemetot aci astoņās citās Eiropas valstīs, lai redzētu, kādus krāšņumus daba sarūpējusi tur, šomēnes vēl neesmu paspējusi neko uzrakstīt par rokdarbiem, lai gan šāds tāds stāstāmais iekrājies. Pildot savu apņemšanos biežāk veikt ierakstus blogā, vispirms atrādu savu nesenāko veikumu, kurš savu gatavības fāzi sasniedza tikai vakar pēcpusdienā.  

36. izmēra topiņš tika tamborēts pēc pasūtījuma kā dāvana dzimšanas dienā kādai smalkai ārzemēs dzīvojošai latviešu meitenei. Klientes (meitenes mammas) atnestā Schachenmayr Laila Color dzija maigos, neuzbāzīgos pasteļtoņos pati uzprasījās uz tā dēvēto margrietiņas mežģīņu rakstu (skat. 120. lpp. Betijas Bārndenas "Tamborējumu rokasgrāmatā").