Iepirkumu soma no seštūriem

Sveiciens visiem jāņotājiem! Ceru, ka vakardienas laika apstākļiem neizdevās sabojāt jūsu svētkus? Mēs šogad likām uzsvaru uz īsto saulgriežu atzīmēšanu sestdien, 21. jūnijā, tādēļ svētdienas krusa un pirmdienas lietus itin neko neiztraucēja.

Šodien saulīte nekautrējas mūsu pilsētai rādīt savu mīlīgo, spožo vaigu, tādēļ tvēru mirkli, kad noknipsēt pirmsjāņu nedēļā tapušo iepirkumu somu, kas sastāv no 10 bavāriešu seštūriem.

Tamborēšanas princips ir tāds pats kā piecstūriem, vienīgi pirmajā un otrajā rindā 10 un 20 vienkāršo stabiņu vietā jātamborē attiecīgi 12 un 24. Tieši tik vienkārši! 

Vēl tikai jāpabeidz bavāriešu trijstūru džemperis, kuram atlicis sašūt kopā atsevišķus piedurkņu fragmentus un izveidot pienācīgu apdari, un mans ieilgušais bavāriešu tehnikas praktiskās pētniecības darbs oficiāli noslēgsies. Gaidāms viens vienīgs rakstiņš par attiecīgo tēmu, taču pēc tam svinīgi apsolos bavāriešu tehniku ne ar pušplēstu vārdiņu savā blogā vairs nepieminēt (izņēmums tiks izdarīts vienīgi gadījumā, ja uzņemšos kādu lielizmēra pasūtījuma darbu). Atvainojos visiem, kam bavārietis jau aknās sēž! :D Man pašai, taisnību sakot, drusciņ arī, bet gribējās taču apmierināt savu ziņkārību par visiem simt procentiem.

Ā, ja nu gadījumā interesē, sešstūru motīvu savienošanai izmantoju tamborēto plakano vīli. Kā to veidot, lasiet šeit. 

Bavāriešu piecstūris (diagramma)

Solīt solīju, bet ilgi jo ilgi nedevu... Kā zināms, solījumi allaž jātur, tādēļ te nu beidzot ir piecstūrītis + tehniskais zīmējums!

Citu bavāriešu motīvu diagrammas:

Trijstūris
Kvadrāts
Astoņstūris

Joprojām mandalojos...

Nav diez ko lielas iedvesmas darbdienā dzejot garus tekstus, tādēļ vienkārši publicēju pāris bildes, kas apliecina, ka pagājušajā nedēļas nogalē nevis slinkoju, bet atpūtos īsteni latviskā garā - ar rokdarbu klēpī :) Izdevās pielikt punktu dažiem ziemā iesāktiem darbiņiem, kas procentuālā ziņā bija vistuvāk pabeigtībai, taču plauktos atlicis vēl vesels klājiens pusratā atstātu projektu. Krāsainās mandalu sedziņas domātas āra galdam, pie kura mūsmājas iemītnieki pievējā (cik nu tas Ventspilī iespējams) mēdz piesēst, lai iedzertu kādu tasīti aromātiskas tējas vai kafijas un druscītiņ izvēdinātu galvu. Jūnija sākumā atrādītās sedziņas jau galdu dažu labu reizi ir paguvušās greznot. Tagad pienākusi kārta jaunajām! Kā labi redzams, nostiepšanas vajadzībām izmantoju kājsoliņu; arī dīvāna melnais sāns adatiņspraušanai izrādījies gana ērts. Vēl tikai pamocīšu abas sedziņas ar cietināšanas līdzekli un gludekli, lai darbiņiem vairs īsti nebūtu, kur piekasīties!

Audzējot un ķerot sapņus

Sveiciens visiem jūnija apskurbinātajiem!

Vai prātojāt, kur esmu pagaisusi? Šogad man rokdarbi nobīdīti otrajā plānā, bet tas nav slikti, jo atgriežos pie citām novārtā pamestām lietām un pievēršos gluži jaunām. No darba brīvajā laikā ļauju sev pazaudēties aizraujošu grāmatu lappusēs, kolekcionēju  un aprūpēju istabas augus, jo mani kādreizējie brūnie (puķu bendētājas) pirkstiņi pārvērtušies zaļajos, rakņājos pa Tumblr bilžu blogiem, ceļoju, ieskatos un ieklausos dabā vai, vēl labāk, atslēdzu prātu un apkārtējo murdoņu, lai baudītu mieru.      

Laiku pa laikam gan top arī pa kādam tamborējumam. Līdz pabeigtībai izdodas novest visu dzelteno toņu caurausto, mandalveidīgo, no viduča palēnām audzējamo: krāsainas sedziņas (skat. pirmās trīs fotogrāfijas) un sapņu ķērājus guļamistabai (jauks veids, kā tikt vaļā no vecajiem tambordiegu krājumiem, lai būtu iemesls iegādāt jaunus :) ). Sapņi, pēdējiem klātesot, rādās daudz, daudz labāki. Mierīgāki un jēgpilnāki. Pēc dabas būdama diezgan izteikta skeptiķe, esmu to pārbaudījusi uz savas ādas. Vairs nekādu mokošu murgu! Sapņu ķērāju radīšanas procesā izdevies iekodēt stipras domas.

Pirmais sapņu ķērājs, kurš karājas manā gultas pusē, jau šādus tādus rotājumus ieguvis - Ventspils ielās un Rātslaukumā uzietas putnu spalvas un paprāvas, izteiksmīgas pogas no manas kādreizējās salātzaļās trikotāžas kleitas. Laikam ritot, rotājumi tiks nomainīti vai papildināti.

Otrajam, vīram paredzētajam sapņu ķērājam vēl nav pieliktas spalvas, taču man tas iet pie sirds arī tāds, kāds pašlaik ir. Trīs pēdējo nedēļu laikā savāktās spalvas jau gaida savu kārtu: vienu kā rīta dāvanu skujeņu dobē bija nometusi kaija (tā bija pirmā lieta, ko pēc pamošanās ievēroju, paraugoties ārā pa logu), otru pacēlu Guela parkā Barselonā un, čemodānā izaijātu, pārvedu mājās, bet trešo - vārnas spalvu - pirms pāris dienām atradu zem pagalēm, kad teju bijām veiksmīgi pievārējuši pēdējo no trim jaunatvestajām malkas kravām.

Dievinu spalvas atrast bez piepūles, īpaši nemeklējot! Tās pie manis nonāk pašas, un ir svētki.

Ražīgu, priekpilnu nedēļas nogali vēlot,

Ramona

P.S. Šķiet, šis ieraksts ir apliecinājums tam, ka mans blogs tomēr turpinās pastāvēt. Tuvākie radi jau zina, ka pēdējos mēnešos apšaubīju bloga lietderīgumu un vairākkārt gatavojos to izdzēst, bet galu galā pārdomāju. Kāds vai kaut kas mani allaž atturēja.