Raibraibas jostiņas

Gadījās man atkal viendien paniekoties ar sīkdarbiņu. Tā aizrāvos, ka vienas jostas vietā dabūju gatavas četras :D Kas nekait - priecīgas krāsas, tamborēšana viegli sokas, ātri iegūstams rezultāts, turklāt ar vienu aci paralēli var skatīties datorā kādu jauku filmu.

Ja vēlaties tikt pie savas jostiņas apģērbam pieskaņotās krāsās, sekojiet norādījumiem te.

Katjas atbalsis, plūmes un neparastā tomātu zupa

Droši vien vairumam cilvēku, kuriem savā vai radu siltumnīcā saaugusi krietna tomātu raža, vasaras beigās un rudens sākumā nākas gudrot, ko jaunu no sarkanajiem un dzeltenajiem bumbuļiem lai atkal pagatavo, kad tradicionālie varianti apnikuši. Atrodoties smagā pusdienu dilemmas priekšā (veco vai jauno? tāds ir jautājums), vakar no datorā patālāk nobāztas mapes izvilku receptes no Šivas centra veģetārās pavārmākslas kursiem un visas 58 lappuses elektroniski nodevu vīram izdrukāšanai, jo, kā smejies, kas stāv datorā, tas reti tiek likts lietā. Domājams, ka tagad, kad receptes stāvēs virtuvē man acu priekšā, rokas pēc tām biežāk sniegsies. Vakar tās aizsniedzās līdz tomātu zupai:))

Tā kā sen neesmu papildinājusi eksotisko garšvielu krājumus, dažu sastāvdaļu man trūka, tādēļ receptē ar tām variēju.

Oriģinālā recepte:

1,5 litri ūdens
5 vidēji tomāti
3 sīpoli
3 ēdamkarotes rīsu
1/4 selerijas saknes
1 ķiploku daiviņa
3 ēdamkarotes kokosa skaidiņu
2 tējkarotes Churna Nr.2
1 ēdamkarote Kasoori Methi (kaltētu fenugrīka (sierāboliņa) lapu)
1 tējkarote Pav Bhaji Masala
2 ēdamkarotes ghī sviesta
sāls
zaļumi

Mans variants:

1,5 litri ūdens
2 lieli un 4 mazi tomāti
1 liels sīpols
3 ēdamkarotes rīsu (liku ar krietnu kaudzīti)
1/4 selerijas saknes
3 ķiploku daiviņas
3 ēdamkarotes kokosa skaidiņu
1 tējkarote Sabji Masala
1 tējkarote Indijas tipa karija garšvielu maisījuma (nopērkams Gemosā)
1 ēdamkarote Kasoori Methi
2 ēdamkarotes ghī sviesta
sāls

Pagatavošana:

Katlā uzliek vārīties ūdeni. Rīsus ieber smalkā caurdurī, noskalo zem tekoša ūdens un ber katlā. Vāra 10-15 minūtes, pēc tam pieber sāli.

Kamēr rīsi vārās, tomātiem krusteniski iegriež miziņu. Ieliek palielākā traukā un aplej ar verdošu ūdeni, brītiņu patur, pēc tam novelk miziņu un rupji sagriež. Uz rupjās rīves sarīvē seleriju, bet sīpolus un ķiplokus sagriež.

Pannā izkausē ghī sviestu, brītiņu apcep garšvielas (nedrīkst piededzināt!). Pievieno ķiploku, sīpolu, seleriju un kokosa skaidiņas. Apcep un pasautē. Pievieno tomātus, visu apmaisa un pieber sāli. Pannas saturu uzmanīgi iegāž katlā pie rīsiem un turpina vārīt vēl aptuveni 10 minūtes.

Kasoori Methi uz 2 minūtēm iemērc ūdenī. Pievieno zupai un visu pavāra vēl 2 minūtes. Var pievienot papildu zaļumus (piemēram, dilles). Vatas tipa cilvēki (tievie, nervozie, mūžīgi salstošie) var likt klāt skābo krējumu.

Mans vērtējums: ļoti garda, ar sabalansētu garšu, paasa, bet ne pārāk (deguns ēdot sāk tecēt, bet līdz asarām tālu jo tālu). Noteikti gatavošu vēl!

Tomātu zupas recepti vēlējos publicēt jau vakar, bet pēcpusdienā tam nesanāca laika, savukārt vakarā, kad Ventspilī krietni maigākā veidolā nekā Lielbritānijā ieradās viesuļvētra "Katja", aizbraucu pie vīramātes cept plūmju plātsmaizi.

Dzeltenpelēks

Es dievinu visu toņu un notoņu pelēko kombinācijā ar košu krāsu akcentiem. Te redzami mani mēģinājumi iekonservēt sauli.

Šīgada pirmās adītās zeķes, kam noteikti sekos vēl daudzas citas. Patīk gan man, gan Kristianam, gan mūsu kaķītei (fotogrāfijā Šanti gan rāda pēdējā laikā diezgan biežo sejas izteiksmi no sērijas "Tik ļoti nāk miedziņš, bet divkājainie atkal ar to dīvaino verķi mācas virsū!").

Lai jums visiem saulaini skaista nedēļas nogale!

Saldās metamorfozes

Šogad esmu metusi sev izaicinājumu savārīt ziemai ievārījumus ne tikai no augļiem un ogām, bet arī no dažādiem dārzeņiem.

Jūlija beigās no Madlienas radiņu mīļi atvēlētajām upenēm savārīju gardu ievārījumu ar garšvielu piedevu, vienā no augusta pēdējām dienām virtuvē radīju aromātisku gardumu no burkāniem un apelsīniem, bet pirmajā septembrī, laikā, kad ārā plosījās īsta stihija (lietus + krusa + pērkons + zibens) un Ventspilī divās stundās nolija pusmēneša norma, zem mini giljotīnas (lasiet: virtuves naža) stājās milzu kabacis.

Jau itin drīz katlā likšu arī ķirbjus, tomātus, ābolus, baklažānus un varbūt vēl ko citu, ja pēc visa nosauktā pārvēršanas ievārījumā būs atlikusi kāda kripata gribēšanas un laika.

Ievārījumu receptes meklēju globālā tīmekļa plašajās ārēs (gan blogos, gan recepšu vietnēs) un pielāgoju savai gaumei, jo lielākoties neesmu mierā ar norādīto cukura daudzumu. Mana pieredze rāda, ka, lai ievārījums nebojātos, nav obligāti lietot tik lielu cukura daudzumu, kā receptēs dažkārt noteikts. Kabaču un mango ievārījuma recepte ienāca prātā pašai, kad, griežot trešo kabaču porciju, ieraudzīju uz virtuves galda nogatavojušos mango.

Ja nu kādam interesē, manis lietotās sastāvdaļu proporcijas ir šādas:

burkānu un apelsīnu ievārījumam - 1 kg ripiņās sagrieztu burkānu, 3 apelsīnu sula, 1,5 apelsīna miziņa (norīvētā, nevis sagrieztā veidā, bez baltās daļas),300 g Dansukker ievārījuma cukura;

kabaču un citronu ievārījumam - 1 kg nomizota, atsēklota, gabaliņos sagriezta kabača, 1 citrona sula, 1/3 glāze ūdens, 2 citronu miziņa, 375 g Dansukker ievārījuma cukura;

kabaču ievārījumam ar piparmētrām - 1 kg nomizota, atsēklota, gabaliņos sagriezta kabača, 1 citrona sula, 1/3 glāze ūdens, 3 zariņi svaigi plūktas piparmētras, 375 g Dansukker ievārījuma cukura;

kabaču un mango ievārījumam - 1 kg nomizota, atsēklota, gabaliņos sagriezta kabača, 1 nomizots un gabaliņos sagriezts nogatavojies mango, pusglāze ūdens, sula no 1/3 citrona, 330 g Dansukker ievārījuma 1+3, 1 tējkarote ar kaudzi Dansukker vaniļas cukura.

Burkānu un apelsīnu ievārījuma gadījumā burkānus vispirms izvāra mīkstus un sablendē, bet pēc tam pievieno pārējās sastāvdaļas, masu uzvāra un vēl dažas minūtes pavāra, līdz paliek biezāka. Pilda siltās, tīrās burciņās. Kristians sacīja, ka ievārījums stipri garšojot pēc mandarīniem.

Kabaču ievārījumu gadījumā katlā met kabačus, klāt pievienojot pārējās sastāvdaļas, izņemot cukuru. Vāra, kamēr kabači gandrīz mīksti, tad pievieno cukuru un vāra līdz gatavībai. Kabaču un mango ievārījumam vaniļas cukuru pievieno pašās beigās, kad plīts jau izslēgta, un pirms pildīšanas burkās kādas 10-15 minūtes pagaida, lai vaniļas garša ievilktos.

Par upeņu ievārījuma gatavošanu šoreiz nerakstu, jo tur jau katram savas receptes. Papildus upenēm un ievārījuma cukuram es katlā iemetu arī pāris kanēļa standziņas un dažas krustnagliņas, kā arī pieberu klāt kādu šķipsnu malta kardamona (elas).

Kā jums veicas ar ziemas krājumu veidošanu? Esat jau paguvušas izmēģināt visas iemīļotās vai no jauna atklātās receptes?

Piemēram, es ziemas krājumus veidoju ne tikai attiecībā uz ēdamlietām, bet arī uz dzijām. Vakar biju uz Ventspils novada Pagastu dienu un iegādājos divus lielus maisus ar vilnas dziju visdažādākajos toņos. Jaunajam izejmateriālam jau esmu ierādījusi siltu vietiņu līdzās desmit citām vilnas dzijas ficēm, ko savā īpašumā ieguvu Vidzemes brauciena laikā. Kad aiz loga sāks kaukt rudens vēji, sāksies liela un priecīga darbošanās!

810 km prieka

Vakar pavēlu vakarā, atgriezušies no Vidzemes ceļojuma, pie sevis nosmējāmies, ka tas sanācis gandrīz vai par godu Rīgas svētkiem, jo nobraukti ne vairāk un ne mazāk kā 810 kilometri ceturtdienas vakarā uz ātru roku sastādītajā maršrutā Ventspils - Rīga - Baltezers - Dunte - Tūja - Limbaži - Brenguļi - Dikļi - Valmiera - Cēsis - Raiskums - Līgatne - Sigulda - Turaida - Rīga - Ventspils.

Laiks triju dienu laikā pieturējās gluži rudenīgs, taču neskumām un, dažbrīd pacietīgi bruņojušies lietussargiem, apskatījām visu iecerēto.

Pārbaudījām, vai Minhauzena muzejs vēl atrodas savā vietā, priecājāmies par augiem un mācījāmies noteikt akmeņu starojumu O. Kiršteina daiļdārzā Tūjā, degustējām gardo, biezo un saldeno tumšo alu Brenguļos un 19. augusta vakarā baudījām ūdens, vēdera un nakšņošanas priekus Dikļu pilī, tādējādi īstenojot savu ikgadējo "dikļošanās" programmu. Lai gan bija piektdiena un mēs šoreiz gulējām 13. numurā, spociņš mūs lika mierā, savu elpu pakausī nepūta un rotaslietas nezaga :)

Nākamajā rītā caur Valmieru devāmies Cēsu virzienā izpētīt, kas manā dzimtajā pilsētā jauns. Pārliecinājos, ka par spīti ekonomiskajai situācijai valstī Cēsīs precības ir modē, jo vai ik uz soļa bija redzami kāzinieki. Ģimnāzijas laikos iecienītās "Pagrabiņa" picas arīdzan vēl joprojām tikpat gardas kā pirms vienpadsmit gadiem :) Līgatnē noprovējām un iegādājāmies vairāku šķirņu mājas vīnus, es tiku arī pie sen kārotās koka piestas, izstaigājām Vienkoču parku, apskatījām veiksmīgi savaldīto lāceni Madi un viņas draugus dabas takās, pavērojām pārcēlāju darbu un, tā kā vakars bija klāt, devāmies uz savu vakariņošanas un nakšņošanas vietu - "Lāču migu".

Pēc svētdienas brokastīm, rīta miglai nokrītot, vēl apskatījām klintis, alas un iežu pagrabus Līgatnes upes krastos un vēlāk ripinājām uz Siguldu un Turaidu, bet vēlā pēcpusdienā piedalījāmies atsevišķos Rīgas svētku pasākumos. Beidzot klātienē pamieloju acis ar krāšņajiem 20. gs. 60. gadu tērpiem Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas izstādē "No mini līdz maksi" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, citādi bija jau apnicis siekaloties ap bildītēm žurnālos.

Šodien mēģinu izstrādāt "Ģimenes ilgās prombūtnes seku likvidēšanas plānu", jo pēdējā pusmēneša laikā dzīvoklī faktiski neesam uzturējušies, tādēļ iekrājies vesels lērums darbiņu. Neesmu paspējusi pat nokļūt līdz pastam un nosūtīt blogizlozes balviņu Aijai, tik vien kā tikusi galā ar iepakošanu, tomēr - pacietību, tikai pacietību! - spilventiņš drīz vien dosies ceļā.

Bildes mākoņainā laika dēļ diezgan neizdevušās, bet dažas ieskatam tomēr pievienošu:

Duntes koki spoguļojas

re, kāds amizants bebrīšakmens!

foto apliecina, ka mans 1,70 m augums līdz alus mucas krānam nedavelk...

cilvēka un dabas mijiedarbība Līgatnē

Pie Lustūža klints

Atpakaļ ierindā + izlozes rezultāti

Laimīgi un somām apkrāvušies vakar atgriezāmies no Jauniešu līderu skolas otrā semināra Lietuvā. Desmit dienu laikā izbaudījām tik daudz ko - visdažādākos laikapstākļus, 20 km braucienu ar kanoe laivām pa akmeņainu upi, kura laikā kādas sešas reizes izlijām cauri slapji, mierīgus jogas rītus, jautrus filmu vakarus nelielā kompānijā matraču un spilvenu istabā bez logiem, lērumu biezpiena ēdienu un pankūku (biezpiens semināra noslēguma pasākumā tika atzīts par Food of the Camp, un es to, visticamāk, turpmākā mēneša laikā savā šķīvi negribēšu redzēt), diezgan nežēlīgu "citplanētiešu inspirētu" pasākumu, kas ietvēra dalībnieku modināšanu nakts vidū ar superskaļu Ghostbusters atskaņošanu (lietuviešu organizatoriem ir drusku dīvaina humora izjūta), lai izvilinātu dalībniekus lietū un tumsā pamētāt lidojošo šķīvīti un laist gaisā uguns laternas (viena sadega un nekur neaizlidoja), krietni patīkamākus dalībnieku organizētus vakara pasākumus un vēl daudz ko citu. Secinājums: šādā notikumu pārbagātībā nav iespējams atpūsties, bet jautri pavadīt laiku gan var :)

Tikpat ātri, cik atgriezāmies, rīt jau atkal plānojam doties prom - šoreiz nedēļas nogales ceļojumā pa Vidzemi. Vismaz reizi gadā taču jāaprauga dzimtā puse :)

Bet tagad pildu savu solījumu un izlozēju spilventiņa jaunās īpašnieces vārdu! Uz balvu pretendēja kopskaitā septiņas

rokdarbnieces - Inese, Aija, Ivetiņa, Biene, Andra, Sixspārne un Ineta.

Par lozētāju pieaicinot allaž izpalīdzīgo Kristianu, noskaidrojās, ka spilventiņš turpmāk mitināsies Aijas mājoklī.

Vissirsnīgākie apsveikumi Tev, Aija! Lūdzu, atsūti savu adresi uz manu e-pastu: ramona.jacevica@inbox.lv.

Aija par savu mājas sajūtu rakstīja šādi:

"Mājas sajūta, no vienas puses, ir kaut kas paliekošs un liels un, no otras puses, tie var būt tikai mirkļi! Mājas sajūta ir tad, kad visi tavi mīļie ir mājās un viss ir kārtībā. Mājas sajūta ir tad, ja vari aiziet gulēt pats savā gultiņā :). Mājas sajūtu var "noķert" arī tad, ja sēdi viesnīcas istabiņā svešā zemē, beidzot ticis uz lielveikalu un nopircis paša izvēlēto jogurtu, maizi un siera šķēli, lai gan pirms tam esi barots smalkos restorānos :) Kā jau teicu - tik vienkārši un tik sarežģīti reizē! :)"

Skaisti teikts, vai ne?

Bet kā ir ar mani pašu?

Es savu mājas sajūtu nēsāju sev līdzi sirdī, un tā mēdz izpausties gan tad, kad esmu pilnīgā mierā un harmonijā ar sevi un apkārtējo vidi, gan brīžos, kad viss apkārt jūk un brūk, prāts bļauj, ķermenis protestē pret notiekošo, tomēr par spīti visam jūtams, ka dziļi iekšā viļņojas milzīgs miera okeāns. Manai mājas sajūtai nav nepastarpināta sakara ar konkrētu vietu vai lietām, bet tā ir cieši saistīta ar manu attieksmi pret sevi un apkārt notiekošo. Jo lielākā mērā es ticu, ka viss, kas notiek, notiek uz labu, jo mājīgāk es jūtos neatkarīgi no tā, kurā pasaules vietā es atrodos, kādi cilvēki ir man apkārt, kāds ir mans tābrīža finansiālais stāvoklis un noskaņojums, veselība utt. Savā ziņā manas mājas ir visur uz šīs zemes un tajā pašā laikā nav nekur.

Bloga laimes spēle "Mājas sajūta" / Giveaway "Feeling at Home"

Rīt agri no rīta došos ilgi gaidītajā desmit dienu atpūtā uz kaimiņzemi, bet, lai jūs, mīļie lasītāji, patīkami nodarbinātu savas prombūtnes laikā, nolēmu sarīkot jau sen iecerēto izlozi, kas vienlaicīgi būs tāds kā rokdarbnieku burziņš. Laimīgais uzvarētājs balvā saņems 40 x 40 cm spilventiņu priecīgās krāsās ar manis darinātu pārvalku no 100% kokvilnas. Izloze notiks jau 18. augustā, tas ir, dienu pēc manas atgriešanās.

I'm leaving tomorrow morning for Lithuania for the next 10 days. To keep my dear followers busy in my absence, I have decided to hold a giveaway, which at the same time will be a blog party. The lucky winner will receive from me a colourful crochet cushion (100% cotton). The giveaway closes on August 18, 2011.

Kas īsti jādara, lai piedalītos? Nekas sarežģīts: jums šā ieraksta komentāros jāpastāsta man un šī bloga lasītājiem par savu mājas sajūtu. Man vienalga - dažos vārdos vai neskaitāmos teikumos. Ja labpatīk, varat rīkot arī savstarpēju diskusiju par konkrēto tematu šepat komentāru sadaļā(burziņam piederas sirsnīgas sarunas!), lai palielinātu savas izredzes uzvarēt. Sekotāji no Latvijas šoreiz atrodas privileģētā stāvoklī: ja uzrakstīsiet, piemēram, trīs komentārus, tad, izlozējot balviņu, jūsu vārdu rakstīšu uz veselām trim lapiņām.

In order to enter the giveaway, you just have to leave a comment here on this post telling me and other bloggers what makes you feel at home. To increase your chances of winning, write about this giveaway on your blog and link to this page (mention this in the comment).

Lai jums patīkams burziņš un skaistas atklāsmes par mājas sajūtu! Paziņojot izlozes rezultātus, uzrakstīšu arī par savējo :)

Centieni risināt Ineses tamborproblēmu

Droši vien katram rokdarbniekam laiku pa laikam kaut kas neizdodas tā, kā iecerēts. Arī Inese pirms kāda laiciņa ļoti alka uzplaucēt tamborrozīti, bet rezultāts nelīdzinājās paraugfotogrāfijā redzētajam maigu pasteļtoņu ziediņam, tādēļ viņa sauca palīgā citus rokdarbu blogerus.

Diemžēl (no finanšu viedokļa - par laimi) man šī vasara ir bijusi darbiem pārbagāta, tādēļ uzreiz nespēju atlicināt brīvbrīdi, lai radītu savu problemātiskās tamborrozes versiju. Beidzot tas ir izdevies!

Protams, ka nav identiska oriģinālam, taču mani gluži labi apmierina, jo stīvināt to nav nepieciešams - tāpat gana stingras ziedlapiņas, labi saglabā formu arī tad, ja no rozītes novērsusies fotoaparāta visredzošā acs :)

Tamborēju no 100% nemerserizētas kokvilnas dzijas Titan Wool EGITTO (50g/120m), izmantojot 2. numura tamboradatu dzijas ražotāja rekomendētās 4. numura tamboradatas vietā.

Tagad tikai jāizdomā, kādā darinājumā šo maigo ziediņu iekombinēt. Varbūt jums ir kādas idejas?

P.S. Tomēr ir atbrīvojušās 3 vietas Jauniešu līderu skolas seminārā Lietuvā. Ja nu kādam gribas tikt uz desmit dienām vaļā no sava lielā bērna (15-25 gadi, bet ir iespējami izņēmumi), var pieteikties. Pirmdienas rītā izbraukšana no Ventspils Liepājas virzienā. Sīkāk lasiet, piemēram, te.

Sajust vasaras smaržu

Beidzot arī es esmu padevusies vasaras valdzinājumam un manā sirdī ir ieplūdis tik sen neredzētais, bet ļoti gaidītais miers! Kopš ziemas pa dzīvi gāja ņigu ņegu - darbs dzina darbu, neapmierinātība ar no manis neatkarīgu iemeslu dēļ pārslogoto dienas kārtību auga augumā, bet visi centieni kaut ko vērst par labu ātri vien cieta sakāvi. Un tad es vienkārši padevos. Ar vīra nenovērtējamo atbalstu atteicos no laikietilpīga pienākuma, kas ilgu laiku bija bojājis manus nervus dienā un traucējis miegu tumšajās stundās. Pēc tik mokošās 'nē' pateikšanas divu nedēļu laikā klusi piezagās miers, kurš saspringtajā periodā bija aizmucis prom pār trejdeviņām jūrām, tā ka nekādi jogas vingrinājumi un meditācija nepadevās un nelīdzēja.

Cik skaisti, ka atkal no rītiem gribas celties un baudīt man dāvāto laiku, nevis dienu no dienas līdz pēdējam brīdim īgni vārgot zem segas un gremdēties sapņu pasaulē, lai nebūtu jādomā par īstenību! Atkal ar milzīgu prieku, nevis pienākuma un vajadzības spiesta, gatavoju ēst, radoši darbojos, krāju rokdarbu idejas rudens sezonai, iepērku jaunu dziju, lasu, interesējos par sievišķīgām lietām un apkārt notiekošo, kopā ar vīru ķeru saulīti, piedalos svinībās, braucu ciemos, uzņemu viesus utt.

Bet mūsu dēkaine Šanti? Viņa arī izdzīvo vasaru, līkločojot pa vīramātes pagalmu: kāpelē pa kokiem un jumtiem, dzenājas apkārt ar suni, trenkā vārnas, mazputniņus un citus lidoņus un pēdējās nedēļās - kas nepavisam nav apsveicami! - dodas arī īslaicīgos, noslēpumainos sirojumos pa Ostgalu. Protams, viņai reizumis nākas atgriezties arī dzīvokļa 65 kvadrātmetru siltajā šaurībā, kur laiks rit krietni gausāk, toties var līgani defilēt pa balkona malu, regulāri paēst, labi izgulēties, plati un bieži žāvāties, laiski "palasīt" kādu žurnāliņu, vakaros paskatīties filmas vai ar vienu aci pasekot līdzi putnu virpuļiem debesīs ap saulrieta laiku, bet pa naktīm slepus pielavīties, lai allaž uzasinātiem zobiņiem iekostu mūsu neaizsargātajās kājās.

Tā kā laiks un izdarītā izvēle ir visu salikuši pa plauktiņiem, varētu uzskatīt, ka ir pamats solīt, ka blogs kļūs mazdrusciņ* dzīvīgāks, tomēr nesteigšos, jo vasara sola visvisādus jaukumus, tostarp vēl vienu Jauniešu līderu skolas semināru - tagadītēs Lietuvā, Telšu apriņķī (un latvieši ir daudz naskāki uz pieteikšanos (kā nekā ārzemes, lai arī tuvas!) un palīdzība no jums, mīļie lasītāji, šoreiz nebūs jāprasa :)). Re, cik brīnumjaukā vietā sanāksim kopā no 8. līdz 17. augustam!

* Hehe, viens no vārda 'mazdrusciņ' amizantākajiem sinonīmiem ir 'cik kaķis uz astes var aiznest' :))))