Iepirkumu soma no seštūriem

Sveiciens visiem jāņotājiem! Ceru, ka vakardienas laika apstākļiem neizdevās sabojāt jūsu svētkus? Mēs šogad likām uzsvaru uz īsto saulgriežu atzīmēšanu sestdien, 21. jūnijā, tādēļ svētdienas krusa un pirmdienas lietus itin neko neiztraucēja.

Šodien saulīte nekautrējas mūsu pilsētai rādīt savu mīlīgo, spožo vaigu, tādēļ tvēru mirkli, kad noknipsēt pirmsjāņu nedēļā tapušo iepirkumu somu, kas sastāv no 10 bavāriešu seštūriem.

Tamborēšanas princips ir tāds pats kā piecstūriem, vienīgi pirmajā un otrajā rindā 10 un 20 vienkāršo stabiņu vietā jātamborē attiecīgi 12 un 24. Tieši tik vienkārši! 

Vēl tikai jāpabeidz bavāriešu trijstūru džemperis, kuram atlicis sašūt kopā atsevišķus piedurkņu fragmentus un izveidot pienācīgu apdari, un mans ieilgušais bavāriešu tehnikas praktiskās pētniecības darbs oficiāli noslēgsies. Gaidāms viens vienīgs rakstiņš par attiecīgo tēmu, taču pēc tam svinīgi apsolos bavāriešu tehniku ne ar pušplēstu vārdiņu savā blogā vairs nepieminēt (izņēmums tiks izdarīts vienīgi gadījumā, ja uzņemšos kādu lielizmēra pasūtījuma darbu). Atvainojos visiem, kam bavārietis jau aknās sēž! :D Man pašai, taisnību sakot, drusciņ arī, bet gribējās taču apmierināt savu ziņkārību par visiem simt procentiem.

Ā, ja nu gadījumā interesē, sešstūru motīvu savienošanai izmantoju tamborēto plakano vīli. Kā to veidot, lasiet šeit. 

Bavāriešu piecstūris (diagramma)

Solīt solīju, bet ilgi jo ilgi nedevu... Kā zināms, solījumi allaž jātur, tādēļ te nu beidzot ir piecstūrītis + tehniskais zīmējums!

Citu bavāriešu motīvu diagrammas:

Trijstūris
Kvadrāts
Astoņstūris

Joprojām mandalojos...

Nav diez ko lielas iedvesmas darbdienā dzejot garus tekstus, tādēļ vienkārši publicēju pāris bildes, kas apliecina, ka pagājušajā nedēļas nogalē nevis slinkoju, bet atpūtos īsteni latviskā garā - ar rokdarbu klēpī :) Izdevās pielikt punktu dažiem ziemā iesāktiem darbiņiem, kas procentuālā ziņā bija vistuvāk pabeigtībai, taču plauktos atlicis vēl vesels klājiens pusratā atstātu projektu. Krāsainās mandalu sedziņas domātas āra galdam, pie kura mūsmājas iemītnieki pievējā (cik nu tas Ventspilī iespējams) mēdz piesēst, lai iedzertu kādu tasīti aromātiskas tējas vai kafijas un druscītiņ izvēdinātu galvu. Jūnija sākumā atrādītās sedziņas jau galdu dažu labu reizi ir paguvušās greznot. Tagad pienākusi kārta jaunajām! Kā labi redzams, nostiepšanas vajadzībām izmantoju kājsoliņu; arī dīvāna melnais sāns adatiņspraušanai izrādījies gana ērts. Vēl tikai pamocīšu abas sedziņas ar cietināšanas līdzekli un gludekli, lai darbiņiem vairs īsti nebūtu, kur piekasīties!

Audzējot un ķerot sapņus

Sveiciens visiem jūnija apskurbinātajiem!

Vai prātojāt, kur esmu pagaisusi? Šogad man rokdarbi nobīdīti otrajā plānā, bet tas nav slikti, jo atgriežos pie citām novārtā pamestām lietām un pievēršos gluži jaunām. No darba brīvajā laikā ļauju sev pazaudēties aizraujošu grāmatu lappusēs, kolekcionēju  un aprūpēju istabas augus, jo mani kādreizējie brūnie (puķu bendētājas) pirkstiņi pārvērtušies zaļajos, rakņājos pa Tumblr bilžu blogiem, ceļoju, ieskatos un ieklausos dabā vai, vēl labāk, atslēdzu prātu un apkārtējo murdoņu, lai baudītu mieru.      

Laiku pa laikam gan top arī pa kādam tamborējumam. Līdz pabeigtībai izdodas novest visu dzelteno toņu caurausto, mandalveidīgo, no viduča palēnām audzējamo: krāsainas sedziņas (skat. pirmās trīs fotogrāfijas) un sapņu ķērājus guļamistabai (jauks veids, kā tikt vaļā no vecajiem tambordiegu krājumiem, lai būtu iemesls iegādāt jaunus :) ). Sapņi, pēdējiem klātesot, rādās daudz, daudz labāki. Mierīgāki un jēgpilnāki. Pēc dabas būdama diezgan izteikta skeptiķe, esmu to pārbaudījusi uz savas ādas. Vairs nekādu mokošu murgu! Sapņu ķērāju radīšanas procesā izdevies iekodēt stipras domas.

Pirmais sapņu ķērājs, kurš karājas manā gultas pusē, jau šādus tādus rotājumus ieguvis - Ventspils ielās un Rātslaukumā uzietas putnu spalvas un paprāvas, izteiksmīgas pogas no manas kādreizējās salātzaļās trikotāžas kleitas. Laikam ritot, rotājumi tiks nomainīti vai papildināti.

Otrajam, vīram paredzētajam sapņu ķērājam vēl nav pieliktas spalvas, taču man tas iet pie sirds arī tāds, kāds pašlaik ir. Trīs pēdējo nedēļu laikā savāktās spalvas jau gaida savu kārtu: vienu kā rīta dāvanu skujeņu dobē bija nometusi kaija (tā bija pirmā lieta, ko pēc pamošanās ievēroju, paraugoties ārā pa logu), otru pacēlu Guela parkā Barselonā un, čemodānā izaijātu, pārvedu mājās, bet trešo - vārnas spalvu - pirms pāris dienām atradu zem pagalēm, kad teju bijām veiksmīgi pievārējuši pēdējo no trim jaunatvestajām malkas kravām.

Dievinu spalvas atrast bez piepūles, īpaši nemeklējot! Tās pie manis nonāk pašas, un ir svētki.

Ražīgu, priekpilnu nedēļas nogali vēlot,

Ramona

P.S. Šķiet, šis ieraksts ir apliecinājums tam, ka mans blogs tomēr turpinās pastāvēt. Tuvākie radi jau zina, ka pēdējos mēnešos apšaubīju bloga lietderīgumu un vairākkārt gatavojos to izdzēst, bet galu galā pārdomāju. Kāds vai kaut kas mani allaž atturēja.

Narcises un pludmales smiltis

Pērngada drūmākajos mēnešos pietiekami uzcītīgi rosījos tamborēšanas, adīšanas un šūšanas lauciņā, taču saules trūkuma ietekmē manī attīstījās krietna deva fotokūtruma, kā rezultātā tikpat kā neviens, ja neskaita mājiniekus un kādu retu viesi, par panāktajiem rezultātiem netika apgaismots.

Piemēram, rudenī manī pamodās neizmērojama mīlestība pret piezemētiem dabas toņiem, tādēļ, apvienojot adīšanu un tamborēšanu, uztapināju sev kakla sildītāju pludmales smilšu krāsā ar pašas dizainētu, glītu, atturīgi elegantu dekoratīvo maliņu. Pēc vairāku mēnešu nerimtīgas valkāšanas savā un citu priekšā ar lepnumu jāatzīst: perfekts darinājums! Tas ir tik neitrāls, ka piestāv itin visiem maniem ziemas un rudens/pavasara mēteļiem, turklāt ir mīksts, silts un ērti lietojams.

Ziemassvētku gaidīšanas laikā, kad nebija ne miņas no baltā sniedziņa, kas kaut kā nebūt gaišinātu laukā valdošo pelēcību un piešķirtu priecīgāku izskatu Ventspils pliko koku zaros dāsni satupinātajām svētku gaismiņām, dedzinot gaišas sveces un kūpinot smaržīgu vīraku, viļus neviļus sāku sapņot par ziedošiem laukiem, pļavām un puķudobēm. Sapņoju, sapņoju, kamēr aizsapņojos līdz dzeltenām narcisēm rotātam kakla sildītājam.

Šis gan vēl nav ievalkāts, gaida piemērotus laikapstākļus, kad laba slava būs nevis sniedziņam, bet gan dīgstošas zāles enerģizējošajam zaļumam un saulē briestošiem pumpuru miljoniem.  

Bavāriešu astoņstūris

Radošuma uzplūdu brīdī ienāca prātā, ka bavāriešu tamborēšanas tehnikā iespējams darināt ne tikai trijstūrus, kvadrātus un taisnstūrus, bet arī piecstūrus, sešstūrus, astoņstūrus un visādus citus n-stūrus. Vakar vakarā nedaudz paspēlējos ar astoņu dažādu krāsu dzijām un radīju pilnīgi jaunu astoņstūra motīvu, kādu neatradīsiet nevienā grāmatā, žurnālā vai interneta vietnē. Izskatās gluži  mandalveidīgs :)

Tā kā visas brīnišķīgās idejas, ieskaitot šo, nāk "no augšas" par baltu velti, nebūšu skopa, neturēšu sveci zem pūra un dalīšos ar šī motīviņa darināšanas tehnisko zīmējumu, necenšoties kaut kādā veidā komerciāli iedzīvoties.

Ieteikums: trešajā rindā divkāršo stabiņu vietā var tamborēt arī divkāršos reljefos (uz aizmuguri paceltos) stabiņus. Tad motīvs izskatīsies vēl "bavāriskāks"! Diemžēl šī doma man ienāca prātā dažas rindas vēlāk... Ārdīt nebiju gatava.

Veiksmīgu tamborēšanu! Ja darba procesā rodas vajadzība pēc konsultācijas, nekautrējieties pie manis vērsties!

P.S. Nedaudz pacietieties, drīzumā uztaisīšu arī kādu piecstūri un sešstūri! 

Īgnais kaķis un griķīši

Cik sevi atceros, manā īpašumā nekad nav bijis neviena adatu spilventiņa, tādēļ adatas mūždien tiek saspraustas, kur nu pagadās, un bieži vien ir grūti atrodamas, jo vārdu savienojums "kur nu pagadās" sevī ietver veselu lērumu glabātuvju, kuras laika mežonīgajā ritējumā pārtapušas slēptuvēs. 

Kad noriebās mūžīgā meklēšana, sāku gudrot, kāda veida, formas un krāsu spilventiņu vēlos. Iespējamo variantu - vesela jūra, līdz Pinterest dārgumu krātuvītē uzgāju Īgnā kaķa krustdūriena shēmiņu, kura man tūdaļ iekrita sirdī, tādēļ dzima ašā ideja par tamborēta adatu spilventiņa izšūšanu krustdūrienā. 

Spilventiņš tika pabeigts pirms divām nedēļām. Tas tapa divos vakaros, paralēli ar vienu aci datora ekrānā vērojot seriāla "Sherlock" trešās sezonas sērijas, un ir pildīts ar griķu sēnalām, jo viena no manām mīļākajām anekdotēm par kaķiem ir vairumam tik labi zināmā:

Ieliek saimnieks kaķim bļodiņā griķus. Pieiet pirmajā dienā kaķis pie bļodas: "Fui, griķi, vēēē!" Pieiet otrajā dienā kaķis pie bļodas: "Fui, vakardienas griķi, vēēēēēē!" Pieiet trešajā dienā kaķis pie bļodas: "Ooooo, griķīši!"

Īgnais kaķis gan, domājams, par griķīšiem nepriecātos arī trešajā dienā...

Kad spilventiņš bija tapšanas procesā, vīrs uzzināja, ko taisu, un bažīgi vaicāja: "Tu taču nedomā to kaķi durstīt ar adatām?" Nācās pārliecināt, ka nedomāju vis, jo spilventiņš ir paprāvs (13 x 13 cm) un apkārt kaķim adatām pilnībā pietiks vietas. Galu galā, kaķītis jau tāpat izskatās, it kā no viņa būtu izsūkti pēdējie prieka pilieniņi, tādēļ papildu inkvizīcijas metodes ne šodien, ne citkārt netiks piemērotas.

Zemāk izšūšanas shēma, ja arī jums simpatizē Īgnais kaķītis!

 Source

Šajos Ziemassvētkos... / This Christmas...

Mīļie bloga lasītāji! Novēlu jums visiem, visiem mājīgus, ģimeniski siltus, prieka piepildītus, mīlestības un brīnumu ieskautus Ziemassvētkus!

Dear blog readers! I wish you all a warm and cozy Christmas embraced by joy, miracles, love and family happiness!

Balts saulessargs baltai dienai

Kā jau solīju, turpinu īso ieskatu manos darinājumos māsas kāzām!

Pirmo reizi mūžā darināju saulessargu. Pēc Mērfija likuma vajadzīgajā brīdī nevarēju vietējos veikalos ieraudzīt baltu lietussargu, tādēļ tā vietā tika iegādāts Bārbiju rozā un rūpīgi pārkrāsots. Taču, kad saulessargs bija gatavs, daudzviet Ventspilī tajā pašā nedēļā uzradās arī balti lietussargi :)

Māsiņa ar saulessargu profesionāla fotogrāfa skatījumā:

 

© Jānis Naglis, www.jnfoto.lv

Un daži tuvinieku iemūžināti mirkļi: