Ātrais projekts

Šie glāžu/krūžu palikņi tapa vasarā uz ātru roku no kokvilnas dzijas pārpalikumiem. Tolaik biju sagatavojusies doties uz blogsalidojumu Saldū un jaundarinājumus, kā arī virkni citu lietu mēģināt iemainīt pret ko sev interesējošu no pārējo tikšanās dalībnieču piedāvājuma, bet dienu pirms plānotā pasākuma vīrs, pie mājas vārtiem kāpjoties atpakaļ, lai palūkotos, kādēļ auto rūc ne tā kā parasti, nejaukā veidā uz ietves apmalītes sašķieba pēdu un salauza kaulu, kā rezultātā man nācās palikt mājās viņu apčubināt un no brauciena uz Saldu un mantu maiņas nekas neiznāca. Kopš tā mirkļa paliktnīši skumji un nevienam nevajadzīgi snauduļo plauktā un gaida labākus laikus. Gribētos cerēt, ka kaut kad tiem pielietojums atradīsies!   

Sedziņa māsasdēlam

Oktobra sākumā ieguvu tantes statusu, jo jaunākajai māsai piedzima dēliņš. Es būtu trakoti ļauna tante-rokdarbniece, ja par godu šim ārkārtīgi nozīmīgajam notikumam (Iveta ir pirmā no trejmāsiņām, kura saņēmusies radīt pēcnācēju un to paveikusi) neko pašrocīgi nepagatavotu, tādēļ tapa šī sedziņa 80 x 120 cm izmērā - lieluma ziņā pietiks ar uzviju vēl kādam laikam, jo pašlaik tā tiek klāta nevis statiski, bet līmeniski).

Tamborēšanas instrukcijas, kā arī tehniskie zīmējumi atrodami šeit, šeit, kā arī šeit. Nezinātājam no malas šis izskatās sarežģīts raksts, bet, sākot darboties, izrādās diezgan primitīvs, tādēļ radošais process ir viegli apvienojams ar kādu citu nodarbi, piemēram, audiogrāmatas klausīšanos vai kādu skatāmgabalu datorā vai TV.

Krāsu gamma ir kompromiss starp mazuļa vecāku vēlmēm un dziju veikala tābrīža piedāvājumu.

Šķipsniņa svētku

Miera bruņurupucis

Mājās esošie sīkie kamolīši pārvērtās miera bruņurupucī pēc tam, kad nolēmu drusku netradicionālākā veidā iemēģināt roku miera zīmes motīva tamborēšanā. Shēmu var atrast te (es ņēmu vērā tikai pirmās četras grafiskā zīmējuma rindas!). Bija jau piemirsusies vienas filmas garuma darbiņu burvība...

Abi ar jaunradīto bruņurupuci novēlam visiem, visiem, kuri šad tad mēdz iemest aci šajā blogā, mierpilnu Ziemsvētku laiku! Lai brīnumi zem eglītes, mīlestība sirdī un visapkārt mirdz acis, zib smaidi un skan laimīgi smiekli! 

10 grāmatas, kuras visvairāk ietekmējušas manu dzīvi

Esmu visnotaļ aktīva grāmatu lasītāja, kā arī regulāri sekoju Latvijas grāmatu blogu satura atjauninājumiem, taču, neraugoties uz iepriekš minēto, no sirds cerēju, ka Spīganas ierosinātā akcija rokdarbu blogiem apies ar līkumu vai vismaz neskars mani personīgi. Kad Madara uzprasījās uz dalību akcijā un nodeva stafetes kociņu man, nezināju, smieties vai raudāt. Labi, labi, godīgi sakot, ieraugot savu vārdu nominantu pulciņā, manas acis piesprāga pilnas ar asarām un es krietnas 5 minūtes pie sevis klusi purpināju: "Ak, nē! Kādēļ mani? Kā esmu noziegusies?" Visu nākamo nedēļu mētājos starp "Nerakstīšu, nemaz neceriet!", "Uztver šo uzdevumu vienkāršāk, sadzejo to, kas pirmais ienāk prātā, un aizmirsti!" un "10 grāmatu saraksts man ir, bet iemesli, kādēļ tās iekļuvušas desmitniekā, ir pārāk personiski, lai tajos publiski dalītos".

Šodien manā galvā iestājies patīkams miers :) Tveru mirkli, lai aprakstītu savas 10 grāmatas un ievilktu ķeksīti darāmo darbu sarakstā. Vēl tikai šis tas, ko vēlos piebilst, pirms sāku:

• Šīs nav nedz manas mīļākās grāmatas, nedz arī labākās, kādas savā mūžā būtu lasījusi, bet gan darbi, ar kuriem saistās spēcīgas atmiņas un kuri spēlējuši nozīmīgu lomu attiecīgos dzīves posmos un kritiskos brīžos;
• Šis nav Top 10. Numerācija lietota vienīgi uzskaites nolūkos. Tā teikt: nav labākās vai sliktākās grāmatas, ir tikai grāmatas; 
• Personiskākās detaļas tiek noklusētas;
• Grāmatu attēli ņemti no interneta dzīlēm.

Manas 10 grāmatas:

1. Dzidra Rinkule "Gribulītis" - patika mijas ar vieglām šausmām. Grāmata, kuru man mamma agrā bērnībā lasīja priekšā tik bieži, ka zināju to no galvas. Darbs, kas, domājams, iemācīja cieņu pret vecākiem un vārda "stabulēt" otro nozīmi, to, ka "mazāk ir vairāk", "kas par daudz, tas par skādi", "paēdušai pelītei miltiņi rūgti" u.c. lietas. Lai arī gardumi nebija manas bērnības ikdienas sastāvdaļa, "Gribulītis" radīja neiedomājamu vēlmi limitēt saldējuma un konfekšu patēriņu, kā arī, cik atceros, veicināja balonu fobijas rašanos. Vienos kapusvētkos man, abām jaunākajām māsām un māsīcām vecāki nopirka balonus, bet vienā brīdī lika man tos visus paturēt. Es, skaidra lieta, laidu vaļā lielo brēku, jo bija tik ļoti bail aizlidot projām! Tagad par to visu nāk smiekli.

2. Ludmila Vasiļjeva-Gangnusa "Pieklājības ABC" - no satura tikpat kā nekas nav palicis atmiņā, atceros vien to, ka mamma šo lasīja priekšā pirms gulētiešanas, bet toreiz biju tāda sīkaļa, ka vakara pasaciņas laikā vairākas reizes pamanījos iesnausties, tādēļ vēlāk nespēju sniegt sakarīgas atbildes uz katras nodaļas beigās uzdotajiem kontroljautājumiem. Mamma droši vien pie sevis prātuļoja, ka viņai padevies pastulbs bērns, savukārt es baidījos atzīties, ka konkrētais lasāmgabals man uzdzen miegu. Apguvusi lasītprasmi, pēc grāmatas tvēru normālā diennakts laikā, tādēļ tā vairs nešķita garlaicīga, arī jautājumi nodaļu beigās galvassāpes nesagādāja. Tas ļaunais rūķveidīgais radījums (attēlā pa labi) gan man vēl šobaltdien uzdzen pamatīgus šermuļus. Negribētos ar tādu sastapties aci pret aci krēslainā šķērsieliņā.

3. Alans Aleksandrs Milns "Vinnijs Pūks un viņa draugi" - medus patēriņa veicināšanas lasāmviela bērnības vasarās. Grāmatas lappuses allaž pāršķīru ar labo roku, laiski gulēdama uz vēdera uz piekalnītē zem liepām izklātas segas un šūpodama ceļgalos saliektās kājas, jo kreisajā rokā allaž bija ar medu bagātīgi pārziesta, mammas cepta maize. Medus atceļoja no tēta aprūpētās dravas. Aizlasoties līdz kārtējai ainiņai ar Pūku un medus podu, sekoja tūlītējs gājiens uz pieliekamo pēc nākamā rieciena. Pūka grāmatiņas lasīšana noveda pie podu un citu trauku darināšanas no piemājas grāvī saraktajiem māliem; skaidri atceros, ka traukus kaltēju saulē un krāsoju ar kobaltzilu krāsu. Vēl ar māsām laiku pa laikam zem ceļa plūstošajā strautiņā uzspēlējām "Pūksprunguļus". Mani mīļākie grāmatas varoņi bija Ēzelītis un Trusītis, taču pamatskolas teātra izrādē atveidoju Pūci.

4. Silvija Rannamā "Kadrija" - necila paskata grāmatiņa, ko pirmo reizi no mājas grāmatplaukta izvilku bez sevišķas degsmes un cerībām, bet turpmākajos gados nakts stundās pārlasīju vairākkārt, lai izvētītu uzkrātās emocijas pēc psiholoģiski grūtām, pazemojumu pilnām dienām skolā. Šis igauņu rakstnieces darbs man palīdzēja kļūt stiprākai, celt pašapziņu un saskatīt savu vērtību laikā, kad daudzi centās iegalvot, ka man tādas nemaz nav. Par spīti dažādu padomju režīma detaļu atainojumam grāmata izstaroja mīlestību, vienkāršību, gaišumu un cilvēcību. Ar šā darba izlasīšanu iemīļoju vēstījumus dienasgrāmatas formā.

5. Lūsijas Modas Montgomerijas triloģija "Emīlija no Jaunā mēness", "Emīlija kāpj augšup" un "Emīlijas ceļš"- pirmās grāmatas, kuras iegādājos par pašas pelnītu naudu, visas piecas neskaitāmas reizes lasītas un pārlasītas. Grāmatas, kuras nevienam nekad neaizdotu. Pēdējo reizi tās pārlasīju šovasar un aizrāvos tikpat ļoti kā 12-13 gadu vecumā. Triloģija par Emīliju mani savulaik iedvesmoja rakstīt dienasgrāmatu; tajā katru dienu veicu ierakstus no 13 līdz 18 gadu vecumam, vēlāk krietni retāk, bet pirms kāzām visus skribelējumus bez žēlastības sadedzināju. Lai gan zinu, ka vairumam Montgomerijas darbu cienītāju tuvāka ir Anna, man pirmajā vietā allaž būs Emīlija.

6. Ursulas K. Le Gvinas "Jūrzemes" sērija - grāmatas, kuras mani izrāva no pārlieku ieilguša reālisma darbu lasīšanas posma, padarot par jo uzcītīgu fantāzijas žanra darbu pircēju un baudītāju.

7. Džeimss Redfīlds "Desmitā atklāsme. Redzējuma izpratne" - grāmata, kura man burtiski izglāba dzīvību un iedvesmoja pielikt punktu bezcerīgām, enerģiju izsūcošām attiecībām. Grāmatu no tēvamāsas plaukta uz labu laimi izvilku pēdējā brīdī pirms došanās ārstēties no nelāgas abpusējās pneimonijas, ko pavadīja ģībšana, nakts halucinācijas, sirdsdarbības traucējumi un vēl vesela virkne nejaucību. Tas bija dzīves mirklis, kad biju pilnībā padevusies slimībai un nāvi būtu pieņēmusi ar pateicību, tomēr grāmata man deva nepieciešamos spēkus uzveikt slimību un turpināt dzīvot. Tā kā lasīšana notika ne gluži pie pilnas apziņas, šobrīd nespēju atminēties neko no grāmatā rakstītā, bet laikam jau tur bija runa par enerģiju virzīšanu, pārvaldīšanu u.tml., jo tieši ar to slimnīcas gultā sāku nodarboties. Sapņi pēc izlasīšanas, cik atceros, sāka rādīties visnotaļ savdabīgi. 

8. Klarisa Pinkola Estesa "Sievietes, kuras skrien ar vilkiem" - grāmata, kura nāca pie manis sīkiem solīšiem, iekārdinot palēnām. Vispirms ilustrētu citātu veidā Tumblr bilžu blogos, pēcāk pa atsevišķam fragmentam dažādās ārzemju boho dzīvesstila vietnēs, līdz Estesas stāstnieces talantam bija izdevies mani veikli aptīt ap mazo pirkstiņu un es Amazon dedzīgi spiedu pogu Add to Cart. Izlasīju angliski, pirms grāmata tika izdota latviešu valodā un kā no pārpilnības raga sāka birt visi tie slavinošie un nopelošie viedokļi. Par grāmatas praktisko vērtību lai katrs spriež pats. Man patīk rakņāties sevī bez svešu ļautiņu starpniecības, un Pirmatnējā Sieviete lieliski palīdzēja izgaismot visus iekšējos ceļus un taciņas, kam turpmāk pievērst īpašu uzmanību.

9. Markuss Zusaks "Grāmatu zagle" - oda cilvēcībai un labestībai, vēl un vēlreiz pārlapojams darbs, kurš ne velti izpelnījies tik daudz slavinošu vārdu. Pa ilgiem laikiem uzjundīja ļoti plašu emociju gammu. Izēdos cauri no vāka līdz vākam vienā pūtienā, elpojot saskanīgā ritmā ar galvenajiem varoņiem. Ko vēl lai piebilst?   

Julia Cameron "The Artist's Way: A Spiritual Path to Higher Creativity" - grāmata, kuru gan vēl neesmu paguvusi izlasīt līdz beigām, bet jūtu, ka tā mani ietekmē kā efektīvas, lēnas iedarbības zāles. Pagājušajā oktobrī/novembrī tā man kalpoja kā pamatliteratūra radošuma veicināšanas paškursa ietvaros. Tiku līdz pusceļam, bet procesu izjauca spontāns brauciens uz Kanāriju salām un, atgriežoties mājās, vairs nespēju atsākt, bet plānoju to darīt, tiklīdz iestāsies drūmāks laiks (spriežot pēc šodienas lietus, ilgi nebūs jāgaida). Grāmata palīdz saprast iemeslus, kādēļ iestājusies radošā krīze. Manuprāt, lieliski noder introvertām, mākslinieciskām personībām, kuras nolēmušas stāties pretī bargajam iekšējam kritiķim. Cīņa ar dēmoniem nav viegla, toties vērtīga.

Tā, ar lielām mokām esmu tikusi līdz apraksta beigām! Labs darbiņš, kas padarīts :) Nudien, nespēju izgudrot, kam tālāk nodot stafeti, tādēļ iedomājos, ka varbūt atradīsies 3 brīvprātīgie? Piesakieties komentāros!         

Iepirkumu soma no seštūriem

Sveiciens visiem jāņotājiem! Ceru, ka vakardienas laika apstākļiem neizdevās sabojāt jūsu svētkus? Mēs šogad likām uzsvaru uz īsto saulgriežu atzīmēšanu sestdien, 21. jūnijā, tādēļ svētdienas krusa un pirmdienas lietus itin neko neiztraucēja.

Šodien saulīte nekautrējas mūsu pilsētai rādīt savu mīlīgo, spožo vaigu, tādēļ tvēru mirkli, kad noknipsēt pirmsjāņu nedēļā tapušo iepirkumu somu, kas sastāv no 10 bavāriešu seštūriem.

Tamborēšanas princips ir tāds pats kā piecstūriem, vienīgi pirmajā un otrajā rindā 10 un 20 vienkāršo stabiņu vietā jātamborē attiecīgi 12 un 24. Tieši tik vienkārši! 

Vēl tikai jāpabeidz bavāriešu trijstūru džemperis, kuram atlicis sašūt kopā atsevišķus piedurkņu fragmentus un izveidot pienācīgu apdari, un mans ieilgušais bavāriešu tehnikas praktiskās pētniecības darbs oficiāli noslēgsies. Gaidāms viens vienīgs rakstiņš par attiecīgo tēmu, taču pēc tam svinīgi apsolos bavāriešu tehniku ne ar pušplēstu vārdiņu savā blogā vairs nepieminēt (izņēmums tiks izdarīts vienīgi gadījumā, ja uzņemšos kādu lielizmēra pasūtījuma darbu). Atvainojos visiem, kam bavārietis jau aknās sēž! :D Man pašai, taisnību sakot, drusciņ arī, bet gribējās taču apmierināt savu ziņkārību par visiem simt procentiem.

Ā, ja nu gadījumā interesē, sešstūru motīvu savienošanai izmantoju tamborēto plakano vīli. Kā to veidot, lasiet šeit. 

Bavāriešu piecstūris (diagramma)

Solīt solīju, bet ilgi jo ilgi nedevu... Kā zināms, solījumi allaž jātur, tādēļ te nu beidzot ir piecstūrītis + tehniskais zīmējums!

Citu bavāriešu motīvu diagrammas:

Trijstūris
Kvadrāts
Astoņstūris

Joprojām mandalojos...

Nav diez ko lielas iedvesmas darbdienā dzejot garus tekstus, tādēļ vienkārši publicēju pāris bildes, kas apliecina, ka pagājušajā nedēļas nogalē nevis slinkoju, bet atpūtos īsteni latviskā garā - ar rokdarbu klēpī :) Izdevās pielikt punktu dažiem ziemā iesāktiem darbiņiem, kas procentuālā ziņā bija vistuvāk pabeigtībai, taču plauktos atlicis vēl vesels klājiens pusratā atstātu projektu. Krāsainās mandalu sedziņas domātas āra galdam, pie kura mūsmājas iemītnieki pievējā (cik nu tas Ventspilī iespējams) mēdz piesēst, lai iedzertu kādu tasīti aromātiskas tējas vai kafijas un druscītiņ izvēdinātu galvu. Jūnija sākumā atrādītās sedziņas jau galdu dažu labu reizi ir paguvušās greznot. Tagad pienākusi kārta jaunajām! Kā labi redzams, nostiepšanas vajadzībām izmantoju kājsoliņu; arī dīvāna melnais sāns adatiņspraušanai izrādījies gana ērts. Vēl tikai pamocīšu abas sedziņas ar cietināšanas līdzekli un gludekli, lai darbiņiem vairs īsti nebūtu, kur piekasīties!

Audzējot un ķerot sapņus

Sveiciens visiem jūnija apskurbinātajiem!

Vai prātojāt, kur esmu pagaisusi? Šogad man rokdarbi nobīdīti otrajā plānā, bet tas nav slikti, jo atgriežos pie citām novārtā pamestām lietām un pievēršos gluži jaunām. No darba brīvajā laikā ļauju sev pazaudēties aizraujošu grāmatu lappusēs, kolekcionēju  un aprūpēju istabas augus, jo mani kādreizējie brūnie (puķu bendētājas) pirkstiņi pārvērtušies zaļajos, rakņājos pa Tumblr bilžu blogiem, ceļoju, ieskatos un ieklausos dabā vai, vēl labāk, atslēdzu prātu un apkārtējo murdoņu, lai baudītu mieru.      

Laiku pa laikam gan top arī pa kādam tamborējumam. Līdz pabeigtībai izdodas novest visu dzelteno toņu caurausto, mandalveidīgo, no viduča palēnām audzējamo: krāsainas sedziņas (skat. pirmās trīs fotogrāfijas) un sapņu ķērājus guļamistabai (jauks veids, kā tikt vaļā no vecajiem tambordiegu krājumiem, lai būtu iemesls iegādāt jaunus :) ). Sapņi, pēdējiem klātesot, rādās daudz, daudz labāki. Mierīgāki un jēgpilnāki. Pēc dabas būdama diezgan izteikta skeptiķe, esmu to pārbaudījusi uz savas ādas. Vairs nekādu mokošu murgu! Sapņu ķērāju radīšanas procesā izdevies iekodēt stipras domas.

Pirmais sapņu ķērājs, kurš karājas manā gultas pusē, jau šādus tādus rotājumus ieguvis - Ventspils ielās un Rātslaukumā uzietas putnu spalvas un paprāvas, izteiksmīgas pogas no manas kādreizējās salātzaļās trikotāžas kleitas. Laikam ritot, rotājumi tiks nomainīti vai papildināti.

Otrajam, vīram paredzētajam sapņu ķērājam vēl nav pieliktas spalvas, taču man tas iet pie sirds arī tāds, kāds pašlaik ir. Trīs pēdējo nedēļu laikā savāktās spalvas jau gaida savu kārtu: vienu kā rīta dāvanu skujeņu dobē bija nometusi kaija (tā bija pirmā lieta, ko pēc pamošanās ievēroju, paraugoties ārā pa logu), otru pacēlu Guela parkā Barselonā un, čemodānā izaijātu, pārvedu mājās, bet trešo - vārnas spalvu - pirms pāris dienām atradu zem pagalēm, kad teju bijām veiksmīgi pievārējuši pēdējo no trim jaunatvestajām malkas kravām.

Dievinu spalvas atrast bez piepūles, īpaši nemeklējot! Tās pie manis nonāk pašas, un ir svētki.

Ražīgu, priekpilnu nedēļas nogali vēlot,

Ramona

P.S. Šķiet, šis ieraksts ir apliecinājums tam, ka mans blogs tomēr turpinās pastāvēt. Tuvākie radi jau zina, ka pēdējos mēnešos apšaubīju bloga lietderīgumu un vairākkārt gatavojos to izdzēst, bet galu galā pārdomāju. Kāds vai kaut kas mani allaž atturēja.

Narcises un pludmales smiltis

Pērngada drūmākajos mēnešos pietiekami uzcītīgi rosījos tamborēšanas, adīšanas un šūšanas lauciņā, taču saules trūkuma ietekmē manī attīstījās krietna deva fotokūtruma, kā rezultātā tikpat kā neviens, ja neskaita mājiniekus un kādu retu viesi, par panāktajiem rezultātiem netika apgaismots.

Piemēram, rudenī manī pamodās neizmērojama mīlestība pret piezemētiem dabas toņiem, tādēļ, apvienojot adīšanu un tamborēšanu, uztapināju sev kakla sildītāju pludmales smilšu krāsā ar pašas dizainētu, glītu, atturīgi elegantu dekoratīvo maliņu. Pēc vairāku mēnešu nerimtīgas valkāšanas savā un citu priekšā ar lepnumu jāatzīst: perfekts darinājums! Tas ir tik neitrāls, ka piestāv itin visiem maniem ziemas un rudens/pavasara mēteļiem, turklāt ir mīksts, silts un ērti lietojams.

Ziemassvētku gaidīšanas laikā, kad nebija ne miņas no baltā sniedziņa, kas kaut kā nebūt gaišinātu laukā valdošo pelēcību un piešķirtu priecīgāku izskatu Ventspils pliko koku zaros dāsni satupinātajām svētku gaismiņām, dedzinot gaišas sveces un kūpinot smaržīgu vīraku, viļus neviļus sāku sapņot par ziedošiem laukiem, pļavām un puķudobēm. Sapņoju, sapņoju, kamēr aizsapņojos līdz dzeltenām narcisēm rotātam kakla sildītājam.

Šis gan vēl nav ievalkāts, gaida piemērotus laikapstākļus, kad laba slava būs nevis sniedziņam, bet gan dīgstošas zāles enerģizējošajam zaļumam un saulē briestošiem pumpuru miljoniem.  

Bavāriešu astoņstūris

Radošuma uzplūdu brīdī ienāca prātā, ka bavāriešu tamborēšanas tehnikā iespējams darināt ne tikai trijstūrus, kvadrātus un taisnstūrus, bet arī piecstūrus, sešstūrus, astoņstūrus un visādus citus n-stūrus. Vakar vakarā nedaudz paspēlējos ar astoņu dažādu krāsu dzijām un radīju pilnīgi jaunu astoņstūra motīvu, kādu neatradīsiet nevienā grāmatā, žurnālā vai interneta vietnē. Izskatās gluži  mandalveidīgs :)

Tā kā visas brīnišķīgās idejas, ieskaitot šo, nāk "no augšas" par baltu velti, nebūšu skopa, neturēšu sveci zem pūra un dalīšos ar šī motīviņa darināšanas tehnisko zīmējumu, necenšoties kaut kādā veidā komerciāli iedzīvoties.

Ieteikums: trešajā rindā divkāršo stabiņu vietā var tamborēt arī divkāršos reljefos (uz aizmuguri paceltos) stabiņus. Tad motīvs izskatīsies vēl "bavāriskāks"! Diemžēl šī doma man ienāca prātā dažas rindas vēlāk... Ārdīt nebiju gatava.

Veiksmīgu tamborēšanu! Ja darba procesā rodas vajadzība pēc konsultācijas, nekautrējieties pie manis vērsties!

P.S. Nedaudz pacietieties, drīzumā uztaisīšu arī kādu piecstūri un sešstūri!