Adatu kažociņš

Uzminiet nu, kas tas ir? Adatu kažociņš duras mugurā.

Atbilde: iesākta īru mežģīņu jaciņa, kas ar simtiem adatiņu piesprausta pie dzīvojamās istabas dīvāna atzveltnes.

Mjā, tāda nu ir šībrīža situācija mūsmājās!

Īru mežģīņu kopā likšana ir garš process, kas emocionāli un bieži vien fiziski traumē itin visus manas ģimenes locekļus.

Es dažkārt ciešu no tā, ka vēlos, lai tīkliņa veidošanas process beigtos ātrāk, nekā tas reāli ir iespējams, līdz ar to varu teikt, ka īru mežģīņu darināšana man māca būt ļoti, ļoti pacietīgai un baudīt pašu procesu, nevis koncentrēties uz drīzu rezultātu.

Kristianam, lai gan viņš neko nav pārmetis, droši vien neērtības sagādā fakts, ka adatiņas mēdz izkustēties no vietas brīžos, kad, laiski ieritinājušies dīvānā, pa vakariem skatāmies filmas, līdz ar to vai ik dienu mūs piespiežot izbaudīt savdabīgu adatu terapiju. Uzsēsties virsū izkritušai adatai gan, par laimi, nav līdz šim gadījies (un ļoti ceru, ka negadīsies!). Mācāmies būt modri!

Bet ko par to visu domā kaķīte? Šanti nav miera, jo ļoti gribas paraudzīt, cik daudz spēka jāpieliek, lai izjauktu mana darinājuma iestrādes (to viņa arī uzcītīgi dara pa naktīm un mirkļos, kad novēršam no viņas savus visuredzošos skatienus vai dodamies uz citām telpām).

Protams, es varētu ar saviem rokdarbiem izvērsties kādā citā vietā, bet šī pagaidām tikusi atzīta kā vislabākā. Tādēļ - neērtībām būs būt!

Un Vēlmju kokam bija tapt...

© Dārta Romanova

© Dārta Romanova

© Dārta Romanova

© Dārta Romanova

Nevīstošu ziedu jūklī

Jūlija beigās uzmeistarotas, mūžam ziedošas un zaļojošas puķītes un lapiņas, kas, ja apstākļi būs labvēlīgi, kaut kad pārtaps kārtējās īru mežģīnēs.

Niecīgu daudzumu smalko tambordiegu tomēr paturēju sev, nevis ziedoju Give & Get festivāla radošajām nodarbēm. Tā kā visas adāmadatas un tamboradatas, ceļojot no Krapes atpakaļ uz Ventspili, atstāju pie radiņiem, mežģīņot varēšu atsākt tikai pašās augusta beigās, kad būšu atgriezusies no Ventspils Jauniešu domes un Igaunijas partnerorganizācijas "Triigi Adventure Beach" rīkotās jauniešu apmaiņas Sāremā salā. Līdz tam - atā, atā, dzīvojiet koši!

Yarn bombing Give & Get festivāla iekārtošanas nometnē

Pa taisno no lidmašīnas, vēl īsti nepaspējot attapties no Norvēģijas ceļojuma, gadījās iefiltrēties to trīs Give & Get festivāla iekārtošanas nometnes brīvprātīgo tamborētāju/adītāju pulciņā, kuras no 6. līdz 8. augustam ietērpa košā mētelī vienu no Krapes muižas parka lielajiem ozoliem.

Pirmā sajūsminoši skaistā yarn bombing pieredze, kuru nespēj aptumšot ne no lielās piepūles sāpoši muguras un roku muskuļi, uz galvas krītošas ozolzīles un lietusgāzes, ne applūdusi telts un caurcaurēm izmirkušas drēbes, kuru dēļ nācās ar steigu doties projām, tā arī nesagaidot paša festivāla sākumu.

Sasmēlos ozolu spēku vai veselam gadam, strādāju plecu pie pleca ar burvīgiem cilvēkiem (sirsnīgs sveiciens Lindai, Mārai, Ērikai, Daigai un Antrai!), baudīju brīnumgardas veģetārās maltītes (superliels paldies Uģim un viņa palīgiem!) un jutos neizsakāmi labi, ka ar savu darbu varu ieliet prieku citu sirdīs. Komplimenti bira kā no pārpilnības raga jau tad, kad darbs bija vien nesen iesākts!

Šis viennozīmīgi bija kolosālākais veids, kā atbrīvoties no saviem dziju krājumiem. Mājās mani mīļi sagaidīja noilgojies vīrs un patīkami tukšas lādes, kurās atkal varēšu lēni un apdomīgi rindot krāsainus kamolīšus saskaņā ar senlolotu plānu turpmāk lietot tikai dabisku šķiedru dziju.

Līdz 12. augustam gadās būt Krapes tuvumā? Nenoslinkojiet un iebrauciet parkā aplūkot mūsu kopdarbu!

Ja jaunatbraukušajai tamborēšanas amatierei Ērikai būs piebiedrojušās citas čaklas un enerģiskas rokdarbnieces, koka ietērps, iespējams, kļūs vēl bagātīgāks un iespaidīgāks :)

Pilns komplekts

Domās, bet vēlāk arī darbos, uzbūru savai lielajai, krāsainajai, mīļajai un siltajai Supersegai mazo māsiņu Sedziņu, kas nu grezno kumodi. Merserizētas kokvilnas tambordiegi, divas dienas gan čakla, gan ne pārāk rosīga darba, un jauns izstrādājums atkal dzimis.

Tagad guļamistabā dominē trijotne: vecākais brālis Soliņpārvalks, vidējā māsa Supersega un pastarīte Sedziņa. Tamborētājas sapnis par saskaņotiem guļamistabas aksesuāriem veiksmīgi piepildīts!

Sedziņu tamborējot, vadījos pēc tā paša raksta no Crochet with Raymond bloga, ko izmantoju par pamatu savai Saules mandalai.

P.S. Sedziņa vēl ir pavisam jauniņa un pagalam spītīga. Pirmajai nostiepšanai nepadevās, fotosesijā nemaz necentās slēpt savas krociņas. Būs jābrūk tai virsū ar adatiņām vēlreiz! :)

Lai svinam!

Līgodama vien atnāca
Tā līksmā Jāņu diena
Pār siliem, pār mežiem,
Pār miezīšu tīrumiem.

Nu ēdām, nu dzērām,
Nu laimīte jāvēlē:
Lai Dievs dod divas vārpas
Viena salma galiņā!

 Jāņu diena Liepenē, 2008

Līgojam, līgojam,
Neguļam, neguļam,
Redzēsim, redzēsim,
Kur saulīte rotājās! 

 


Saullēkts Valmieras apkaimē, 2010

Priecīgus jums visiem Līgo un Jāņus!

Sekojot tautas sakāmvārdam...

... rati jākaļ ziemā, bet ragavas – vasarā.

Vasaras režīmā zeķes var (un gribas) kalt ļoti līksmi un vasarīgi – kārdinoši košās augļu un dārzeņu krāsās, ietekmējoties no bagātīgā dabas piedāvāto gardumu klāsta, kas cītīgi briest latvieša dārzā, mazdārziņā vai uz balkona, kā arī rotājas tirgu un veikalu dārzeņu stendos.

Zeķes kā zaļa zālīte, smaržīgas piparmētru lapiņas, saldi un sulīgi arbūzi (bez sēkliņām!), citrona un laima šķēlītes dienišķajā ūdens glāzē, debesmanna no svaigi noplūktām sārtvaidzēm zemenēm... Un vēl un vēl, un vēl – silts, bezgalīgs prieks, viscaur pozitīvs laiskums, miermīlīgs klusums un laimīga līdzāspastāvēšana ar visu dzīvo.

     

Kā tamborēt bavāriešu trijstūri / Bavarian Triangle Crochet Pattern

Mana sirds kūleņo no prieka par visiem labajiem vārdiem un komplimentiem, kurus kopš vakardienas esmu lasījusi un dzirdējusi saistībā ar jauno segu.

Gudroju un gudroju šodien, ko lai dodu pretī, lai es nebūtu tikai savtīga ņēmēja. Un galu galā izdomāju! Ierādīšu jums, kā tamborēt bavāriešu trijstūri :))

Ikdienā daudz rakņājos pa internetu, bet bavāriešu trijstūra tamborēšanas pamācībai vai tehniskajam rakstam līdz šim nav nācies uzdurties. Esmu redzējusi norādes, ka, vienu neadekvāti dārgu grāmatiņu iegādājoties (£6.79 par nieka 48 lpp.; pirms pusgada vēl maksāja apmēram 19 mārciņas!), iespējams apgūt šo "augsto mākslu", bet tas arī viss.

Es bez šādas grāmatiņas līdz šim esmu veiksmīgi iztikusi, jo, iemanoties notamborēt bavāriešu kvadrātu, viegli padodas arī visas pārējās formas. Ceru, ka arī jums bavārietis nešķitīs kā ķīniešu ābece!

Tehniskais zīmējums:

Baudiet, radiet un priecājieties! No šādiem trijstūrīšiem, atkarībā no situācijas izvēloties plānāku vai biezāku dziju vai smalkus tambordiegus, var tapt jebkas - somas, segas, kaut vai kleitas... Eksperimentējiet un, ja kas neskaidrs, rakstiet komentāru pie šī ieraksta vai man personīgi adresētu e-pasta vēstuli! Un vēlreiz - PALDIES, PALDIES, PALDIES!

P.S. Romantiski noskaņotām dvēselēm varētu patikt vidū ietamborēta vai iešūta rozīte.
 

Bavāriešu segas grand finale / Wool-Eater Blanket - Grand Finale

Pavasara panīkuma dēļ profesionālajā, mājsaimniecības, rokdarbu un blogošanas jomā par koptamborēšanas pasākumā paveikto atskaitos tikai tagad, lai gan, dienu no dienas ar dziļu nopūtu atliekot tamborēšanu uz "rītdienu, kad būs vairāk enerģijas un spēka manipulēt ar to milzīgo, smago deķi", segu pabeidzu jau sestdien, 17. martā, jo laimīgā kārtā atgriezās darbaspars, apņēmība un mērķtiecība.

Te nu manu darbīgo pirkstiņu lolojums ir: visā savā 17 toņu (jā, jā, uz aci nemaz neliekas!) krāsainībā, 2,00 x 2,33 cm apjomīgumā un 2,9 kg svarīgumā :D Šanti, protams, kā neatņemama piedeva un segas lietderības neatkarīgā vērtētāja...
 

Vissirsnīgākie pateicības vārdi visiem līdzjutējiem, psiholoģiskā atbalsta sniedzējiem, ikvienam, kurš piedalījās segas labās un kreisās puses skaistuma vērtēšanā, rakstīja vai izteica komentārus un virtuāli vai klātienē bija blakus manās koptamborēšanas dienās un nedienās!

Lai jums brīnišķīga un siltuma pielieta šī PIRMĀ PAVASARA DIENA!

P.S. Ja jums, tāpat kā man, ir iepatikusies koptamborēšanas ideja, ir iespēja pieteikties Endžijas (Angie) vakar izsludinātajā pončo koptamborēšanā. Vēl viens lielisks veids, kā panākt, lai dzijas krājumi jūs neapraktu. Es vēl neesmu izlēmusi, vai piedalīšos. Vakar ar klusām šausmām secināju, ka, lai gan segas tamborēšanā iztērēti teju 3 kg dzijas, atlikušie krājumi ne par mata tiesu nešķiet sarukuši. Kā jūs domājat, pieteikties? Lai gan pašai pēc pončo nav nekādas vajadzības, varbūt laika gaitā atrastu kādu, kas par šādu apģērba gabalu priecātos. Varētu kaut vai blogizlozi sarīkot, ja neviens rads vai draugs nepieteiktos :)