Šajos Ziemassvētkos... / This Christmas...

Mīļie bloga lasītāji! Novēlu jums visiem, visiem mājīgus, ģimeniski siltus, prieka piepildītus, mīlestības un brīnumu ieskautus Ziemassvētkus!

Dear blog readers! I wish you all a warm and cozy Christmas embraced by joy, miracles, love and family happiness!

Balts saulessargs baltai dienai

Kā jau solīju, turpinu īso ieskatu manos darinājumos māsas kāzām!

Pirmo reizi mūžā darināju saulessargu. Pēc Mērfija likuma vajadzīgajā brīdī nevarēju vietējos veikalos ieraudzīt baltu lietussargu, tādēļ tā vietā tika iegādāts Bārbiju rozā un rūpīgi pārkrāsots. Taču, kad saulessargs bija gatavs, daudzviet Ventspilī tajā pašā nedēļā uzradās arī balti lietussargi :)

Māsiņa ar saulessargu profesionāla fotogrāfa skatījumā:

 

© Jānis Naglis, www.jnfoto.lv

Un daži tuvinieku iemūžināti mirkļi:

Līgavas somiņa

Augusta sākumā no mums, Federu dzimtas trejmeitiņām, pie vīra izgāja vidējā māsa Laura.

Abi ar Kristianu pirmoreiz iejutāmies vedēju lomā, tādēļ vasaras mēneši pagāja, nenogurstoši plānojot, kā arī savas un jaunā pāra ieceres īstenojot. Protams, ka kāzas neizpalika bez pašrocīgi darinātiem aksesuāriem, toskait līgavas somiņas. 

Tā kā šī somiņa jau no sākta gala nebija paredzēta apkārt nēsāšanai, bet gan turēšanai automašīnā, jo tajā glabājās dažādi nieciņi (diegs un adata, pretsāpju un pretalerģijas tabletes, matu sprādzes, matadatas u.tml. jeb tā saucamais "līgavas komplekts neparedzētiem gadījumiem"), tā, skaidra lieta, netika iemūžināta ne video, ne profesionālās fotogrāfijās.

Gaidot oficiālā kāzu fotogrāfa un videooperatoru veikumu, kas ietver citu manu darinājumu iemūžinājumus, vismaz somiņu mierīgu sirdi varu jau šobrīd blogā atrādīt! Informācija par pārējām kāzu lietiņām agrāk vai vēlāk sekos!

Dāvana jaunākajai māsai

Šis ir viens no "neveiksmīgajiem" projektiem, kas tika iesākts uzreiz pēc pirmās segas pabeigšanas 2012. gada pavasarī, taču aši vien pamests novārtā, jo manas šaudīgās, daudzpusīgās radošās intereses pārmetās citā virzienā. Pleda izmēra tamborgabals tā arī turpinātu čučēt plauktā, ja ne mana apņemšanās un gradiozie dzijas krājumi mājās. Projektu atsāku ar domu, ka rezultāts paliks manā īpašumā, bet vēlāk secināju: kam man otra sega, ja pirmā joprojām ideālā stāvoklī. Tad atminējos par savu jaunāko māsiņu Ivetu, kura kopā ar draugu Valteru pamazām iekārto savu dzīvesvietu, un piedāvāju, varbūt viņa vēlētos manis darinātu segu. Saņemot vajadzīgo akceptu, ar skubu ķēros klāt darbam. Pēc neskaitāmiem pacietības paisumiem un bēgumiem, īsākām un garākām radošanas rosīšanās pauzēm varu jums priecīgi atrādīt vakar uz astronomiskā rudens iestāšanās laiku pabeigto izstrādājumu.

Krāsas ir īsteni piemērotas rudenim, turklāt lieliski uzlabo garastāvokli, ja nezin cik dienas pēc kārtas līņā tā, ka negribas degunu no mājas laukā bāzt (šodien gan, par laimi, spīd saulīte!). 

Šoreiz vairāk tamborēju rindās, nekā no centra pa apli, tādēļ sega pēc sava dizaina ir neparastāka. Izmantoju smalkāku tamboradatu (3 mm), līdz ar to gatavais izstrādājums ir blīvāks, sildošāks un smagāks. Jā, un lielāks arīdzan, jo māsai gulta platāka (180 x 200 cm) nekā mūsmājās (160 x 200 cm).  

Vēl neizmantota krāsainība

Karodziņu virtene, patiesībā veselas divas ar 30 karodziņiem katrā, tapa apmēram pirms gada kā dekorācija vīra trīsdesmitās dzimšanas dienas svinībām, taču plāni mainījās un mēs, tā vietā, lai rīkotu radiem un draugiem ballīti, aizbraucām kāpelēt pa Norvēģijas kalniem un klausīties ūdenskritumu čaloņā.

Vēlāk virtenes tika ietupinātas manā rokdarbu koferītī, lai ceļotu uz Give & Get, kur tās gribēju atstāt kādā no Krapes parka varenajiem ozoliem par prieku daudzajiem festivāla dalībniekiem, bet beigās man tomēr palika žēl tos pamest tik tālu projām no radīšanas vietas Ventspils, tādēļ savu ieceri tā arī nepiepildīju.

Varbūt šogad, pēc oficiālas atrādīšanas, karodziņi beidzot tiks likti lietā? 

225 zili ziediņi

Šo trijstūra lakatu no motīviem iesāku tamborēt laikā, kad ziema bija pagalam noriebusies un bija zudušas teju visas cerības, ka varētu iestāties pavasaris, un pabeidzu, kad pagalmā uzplauka pirmās zilsniedzītes.

Izmantoju 1,5 mm tamboradatu un brīnišķīgu, smalku (50 g; 415 m) un mīkstu Pehorkas ražojuma 100% vilnas dziju Elitnaya, kas pēc taustes nemaz neatgādina vilnu. Ja, tāpat kā es, dodat priekšroku kvalitatīvai dabisko šķiedru dzijai - no sirds iesaku!

Ir doma minēto dziju izmantot arī savas pirmās Hāpsalu mežģīņu šalles adīšanā, ja vietējā dziju veikalā tā vēl būs pieejama man tīkamā krāsu tonī.

Mazos trijstūrīšus darināju, vadoties pēc japāņu motīvu tamborēšanas rokasgrāmatā atrastas shēmas un pēdējā tamborējuma kārtā savienojot kopā.

Ja interesē tamborēšanas shēma elektroniskā veidā, dodiet ziņu komentāros vai e-pastā!

Maijam piestāv maigi toņi

Ar sprintera ātrumu drīz būs aizskrējis maijs, dodot vārdu jūnijam, bet es, sirsnīgi baudot pavasara jaukumus tepat Latvijā, kā arī aizvadītājā nedēļā iemetot aci astoņās citās Eiropas valstīs, lai redzētu, kādus krāšņumus daba sarūpējusi tur, šomēnes vēl neesmu paspējusi neko uzrakstīt par rokdarbiem, lai gan šāds tāds stāstāmais iekrājies. Pildot savu apņemšanos biežāk veikt ierakstus blogā, vispirms atrādu savu nesenāko veikumu, kurš savu gatavības fāzi sasniedza tikai vakar pēcpusdienā.  

36. izmēra topiņš tika tamborēts pēc pasūtījuma kā dāvana dzimšanas dienā kādai smalkai ārzemēs dzīvojošai latviešu meitenei. Klientes (meitenes mammas) atnestā Schachenmayr Laila Color dzija maigos, neuzbāzīgos pasteļtoņos pati uzprasījās uz tā dēvēto margrietiņas mežģīņu rakstu (skat. 120. lpp. Betijas Bārndenas "Tamborējumu rokasgrāmatā").

4KCBWDAY7 (Blognedēļas 7. diena: kaļu nākotnes plānus)

Šī ir 4. Ikgadējās adīšanas un tamborēšanas blogu nedēļas pēdējā diena. Šodienas uzdevums ir uzrakstīt, ko vēlos sasniegt nākamo 12 mēnešu laikā, lai pēc gada varētu jūsu priekšā atskaitīties par gūtajām sekmēm.

Kaut arī parasti nemēdzu plānot tik tālu uz priekšu (man parasti nav pat ieceru nākamajai dienai!), šo to vispārīgos vilcienos tomēr nāksies uzrakstīt :)

• Novest līdz galam iesāktos rokdarbu projektus, kas kaut kur ieņurcīti un atstāti novārtā;
• Vairāk pašai dizainēt izstrādājumus, nevis izmantot citu radītas idejas;
• Samazināt mājās esošos dzijas krājumus;
• Uzadīt Hāpsalu šalli saskaņā ar aprakstu no vasarā iegādātās grāmatas;
• Biežāk veikt ierakstus blogā.

P.S. Sveicieni no Šanti! Viņa, kā redziet, ir kļuvusi par uzcītīgu lasītāju :))

4KCBWDAY6 (Blognedēļas 6. diena: iecienītākie darbarīki)

Šodien rakstām par saviem iemīļotākajiem, biežāk lietotajiem darbarīkiem, kas vai nu tieši iesaistīti lietu radīšanas procesā, vai vismaz padara to daudz, daudz patīkamāku. Katram rokdarbniekam taču ir adatas, pēc kurām rokas tver visbiežāk, kāds mīlīgs nieciņš, piemēram, košs rindu skaitītājs, jokains marķieris, labākā drauga dāvināta adatu kārbiņa vai no tuva radinieka mantots aksesuārs, kurš liek atkal pasmaidīt un sasparoties, ja gadījusies melnāka diena vai rokdarbā ieviesusies kļūda. 

Kad lauzīju galvu, par ko šodien rakstīt, pirmā prātā ienāca šāda doma: vissvarīgākie darbarīki rokdarbnieka (un jebkura cita cilvēka dzīvē) ir divi -

ROKAS

un

SMADZENES.

Bez abām nu nekādi!

Pamēģiniet kaut ko uzmeistarot, ja rokas ir nelāgi savainotas vai neganti dreb nervu pārslodzes vai pārāk vētrainas iepriekšējās dienas ballītes dēļ! Nekas prātīgs netaps arī tad, ja sāpēs galva vai prātā šaudīsies uzmācīgas, nevēlamas domas. 

Lai arī rokas un smadzenes uzskatu par galvenajiem instrumentiem radošas personības dzīvē un nevaru lepoties ar rokdarbu aksesuāru fetišistes statusu, man, saprotams, laika gaitā ir izveidojies savs tamborēšanas un adīšanas darbarīku arsenāls. No tā vēlos īpaši izcelt 3 lietas: 

1) KnitPro Symfonie abpusējā 3/3,5 mm koka tamboradata;

Man ir pilns šī ražotāja tamboradatu komplekts, bet tā nu iegadījies, ka visbiežāk izmantoju tieši minētā izmēra tamboradatu. Ar to ātri top jakas, šalles un džemperi. Arī lielā sega tika notamborēta ar šīs tamboradatas aktīvu līdzdalību. No biežas lietošanas darbarīkam pat nobružājusies numuru uzdruka. 

2)  Metāla tamboradatas un mērlentas no vīra vecmāmiņas krājumiem;

  

Kristiana vecmāmiņa, izdomas bagāta pavāre un čakla adītāja, tamborētāja, šuvēja, mezglotāja un audēja, jau kādus gadus ir viņsaulē, bet viņas lietotie darbarīki (tamboradatas, adāmadatas, izšūšanas riņķi utt.) un gadu gaitā sakrātie rokdarbu žurnāli nonākuši manā īpašumā. No šiem priekšmetiem staro liels radošais spēks, tādēļ man patīk tos turēt rokās un izmantot. Tādējādi es jūtos tuvāka saviem un vīra senčiem, savienojos ar viņu radīto egregoru un gūstu atbalstu savos centienos. Smalkākās tamboradatiņas ir manas uzticamās palīdzes īru mežģīņu darināšanā. 

3) Tītavas (arī no vīra vecmāmiņas).

Daudz izmantoju dziju no Pāces vilnas fabrikas un dažādiem gadatirgiem, tādēļ ir bieža nepieciešamība pēc šķeteru pārtīšanas kamolos. Padomju laikā ražotās tītavas, kas ir ērti regulējamas un pieskrūvējamas pie galda vai soliņa, labi kalpo šā mērķa sasniegšanai. 

Un kādi ir Tavi iecienītākie darbarīki?

   

4KCBWDAY5 (Blognedēļas 5. diena: kaut kas citādāks)

4KCBWDAY4 (Blognedēļas 4. diena: krāsu izmantojums rokdarbos)

Šodien, kā jau solīju, parunāsim par krāsām :)

Goda vārds, nespēju savu dzīvi iedomāties bez svaigām, košām, uzmundrinošām, garastāvokli pacilājošām krāsām! Izvāciet no manas garderobes daudzskaitlīgos krāsainā apģērba gabalus, atstājiet dziju veikalos tikai dubļu toņu gammas kamolus, pieņemiet likumu atgriezties pie melnbaltā kino, aizklājiet debesis un sauli ar tumšu palagu - ātri vien pārliecināsieties, ka sākšu lēnām nonīkt kā bez ūdens atstāts zieds.

Krāsām ir izteikti terapeitiska nozīme manā rokdarbiem piepildītajā ikdienā. Adīšanā un tamborēšanā izmantotie toņi atkarīgi no tā, kāda krāsa dominē  un pēc kādas alkstu konkrētajā dzīves posmā.

Man ir bijuši gari melnās, sarkanās, gaišzilās krāsas periodi, bet pēdējos piecus, sešus gadus izteikti esmu uz oranžās krāsas viļņa. Vīrs mani pieradināja un iedvesmoja, nokrāsojot vienu no guļamistabas sienām oranžā krāsā!

Oranžais lielākās vai mazākās devās jaucas klāt vai it visur. Pasirojiet pa manu blogu, un jūs sapratīsiet! Vairums izstrādājumu jums dedzīgi uzsauks "Go, go orange!" un rādīs dzīvespriecīgi oranžu vaigu, vedinot domāt par saulrietu, apelsīniem un citiem jaukumiem :))  

Tomēr, ielūkojoties dzijas krājumos, jāatzīst, ka tur atrodamas citas krāsas arīdzan:

Pēdējā gada laikā esmu strādājusi ar visdažādākajiem krāsu paletes toņiem, jo nespēju nosaukt nevienu krāsu, kas man nepatiktu. Jā, ir krāsu toņi, kurus savā apģērbā vēlos redzēt tikai kombinācijā ar citiem, mani bieži garlaiko darbs ar baltas krāsas dziju un mēdzu niknoties, ja pasūtīts kaut kas melnos/drūmos toņos, bet kopumā es priecājos, ka pasaulē ir tik daudz krāsu un nevēlētos redzēt pazūdam nevienu no tām.

Lielu prieku pērngad sagādāja krāsainās bavāriešu segas koptamborēšanas projekts:

Yarn-bombing projekts Give & Get festivālā Krapes muižas parkā 2012. gada vasarā man palīdzēja atcerēties bērnību, kad dzīvoju laukos, ciešā saskarē ar dabu, un laimīgi atbrīvoties no milzīga lēruma raibraibas dzijas: 

 Esmu nelabojama krāsumīle, tādēļ pareizi vien darīju, izvēloties pāvu par savu nedēļas talismanu.

4KCBWDAY3 (Blognedēļas 3. diena: infografika)

Šodienas uzdevums bija tekstuālo informāciju prezentēt vizuālā veidā ar infografikas starpniecību. Izrevidēju atmiņas apcirkņus un savu pēdējo trīs gadu rokdarbu saimniecību, lai savāktu informāciju par to, kas un cik daudz minētajā laika posmā tapis. Pēc tam ar latviešu radītā datu vizualizācijas rīka Infogr.am un vīra laipno palīdzību uzbūrās šāda ainiņa:

Anatomy of My Crochet & Knitting Preferences 2009-2013Welcome to Pro! | Create infographics

Skaistu, mierpilnu jums šo vakaru! Uz tikšanos atkal rīt, kad runāsim par krāsām!

4KCBWDAY2 (Blognedēļas 2. diena: talismans dizaina stadijā)

Šodienas uzdevums bija padomāt par projektu, kas saistītos ar iepriekš izvēlēto māju/dzīvnieku. Varēja izvēlēties adījuma vai tamborējuma rakstu, kas raisa asociācijas ar šim dzīvniekam piemītošajām īpašībām, dzijas, pogas, lentes utt. noteiktās krāsās, veidot noskaņas kolāžas vai izstrādājuma skices - ko tikai sirds kāro! Galvenais, lai kļūst saprotams, kā konkrētais blogeris (šajā gadījumā: es) pieņem lēmumus par to, kas taps. 

Maniem sākotnējiem (grandiozākajiem) plāniem, kas ietvēra dziju veikala apmeklēšanu ar no tās izrietošu, rūpīgi izsvērtu naudiņas tērēšanu, vairāku smadzenēs izlolotu ideju piefiksēšanu zīmējumu formātā un - īpašas veiksmes gadījumā - projekta tamborēšanas fāzes uzsākšanu, treknu punktu pielika nepieciešamība ilgstoši un apzinīgi pildīt profesionālos pienākumus, tādēļ tik vien spēju, kā vakara stundās knaši uzražot tamborētas pāvu rotas dizaina skici 2 variantos.

A3 lapa izrādījās par mazu maniem zīmēšanas apgriezieniem, bet ceru, ka neņemsiet ļaunā! Uz tikšanos rīt!   

  

4KCBWDAY1 (Blognedēļas 1. diena: izvēlos māju)

Un tā - 4. Ikgadējā adīšanas un tamborēšanas blogu nedēļa ir sākusies!

Šodien dalībnieki liek galvā savas mīļākās pašdarinātās Šķirmices un izdara izvēli, kurā no četrām mājām turpmākajās dienās mitināsies. Ir iespēja piepulcēties čaklajām, darbīgajām Bitēm, kas lidinās no viena aizraujoša projekta pie nākamā vai lēnprātīgajiem, mierīgajiem, mīlīgajiem Lamantīniem, kuri relaksēti un neuzkrītoši bauda adīšanas un tamborēšanas vieglākos, komfortablākos aspektus. Varbūt kādam tīkamāks šķiet prātīgais, tajā pašā laikā jautrību mīlošais Pērtiķis, kurš nepārtraukti tver izaicinājumus, alkstot pēc visa jaunā, neizmēģinātā un aizraujošā. Ja nešķiet simpātiski trīs nosauktie dzīvnieciņi, vēl atliek iespēja uz nedēļu pārvērsties par krāšņumu un elpu aizraujošus krāsu salikumus cienošo Pāvu, kurš, tiecoties pēc perfekcijas (viņa aste - lai neviens ij nemēģina apšaubīt! - ir ideāla), labas lietas pārvērš izcilās, īpašu uzmanību pievēršot rotājumiem un atsevišķām detaļām (podziņām, "odziņām", krociņām utt.). Ja nu kāds akurāt nespēj izšķirties, ļauts izvēlēties vairākas mājas, jo cilvēks, kā zināms, savā būtībā ir daudzveidīgs un viņa raksturā nereti atklājas vispretrunīgākās šķautnes, vai  sadumpoties un izveidot pašam savu māju, izvēloties sev simpatizējošu dzīvnieku kā šīs mājas talismanu.

Lai arī pēdējos mēnešos kā Bite mētājos no viena rokdarba pie nākamā, lielākoties nenovedot tos līdz galam, un laiku pa laikam, gluži kā Pērtiķis, izbaudu izaicinājumus un cenšos neapstāties pie sasniegtā un apgūtā, izmēģinot jaunas dzijas, tehnikas un paņēmienus, savā dziļākajā būtībā esmu Pāvs, jo it viss, ko esmu radījusi pēc savas gaumes un patikšanas, nepildot citu personu pasūtījumus, košo krāsu dēļ redzams jau no tālienes kā pāva aste.   

 

Source

Košas krāsas pauž prieku:

Joy is a peacock-it's beauty so rare;

A rainbow of colors that vibrantly flare. 

/Jamie Lynn Ball, USA/

Košas krāsas, lai cik tas pārsteidzoši šķistu, darbojas pēc putnubiedēkļa principa. Mana pieredze rāda, ka, velkot mugurā košas drēbes, cilvēki vairās nākt klāt un lieki neuzbāžas ar pļāpām par visādiem niekiem. Es esmu introverta, neciešu small talks, plašās, dvēseliskās sarunās ielaižos tikai ar cilvēkiem, kuriem uzticos un/vai kurus pazīstu ļoti ilgu laiku, tādēļ mani neizmērojami priecē šis fakts. 

"...atnāc kā pāvs vai atnāc pliks –

neviens neies kasīties klāt."  /O.Vācietis./

Man, tāpat kā pāvam, piemīt veselīgs pašlepnums un zināma perfekcionisma deva, bet tā nav pārspīlēta un neattiecas uz visām dzīves jomām. Citus cilvēkus nemēģinu pārspēt, ar galvu mūrī neskrienu, pār līķiem nekāpju. Man ir svarīgi, lai manis radītās lietas patiktu pašai līdz vissīkākajai detaļai, liecinātu par personīgo progresu un kaut daļēji raksturotu to, kas esmu un kam ticu.

Līdz ar to mans novēlējums pārējiem blognedēļas dalībniekiem ir:

SHOW OFF YOUR TRUE COLORS!

PARĀDI SAVAS ĪSTĀS KRĀSAS!

 P.S. Pat ja šogad nepiedalies Eskimimi Makes rīkotajā Ikgadējā adīšanas un tamborēšanas blogu nedēļā, man būtu interesanti uzzināt, kuru māju Tu izvēlētos un kādēļ! 

 Source

Tapuši pēc pasūtījuma

Šoreiz bez sīkākiem komentāriem, jo esmu pamatīgi iestrēgusi "negribu nevienam neko stāstīt" posmā. Nākamnedēļ gan centīšos tikt no tā ārā, piespiežot sevi piedalīties 4. Ikgadējā adīšanas un tamborēšanas blogu nedēļā (skat. pasākuma logo bloga labajā sānā).

Lai košāka iedvesma

Vēl viens pērngad, vēlā novembrī, tapt sācis darbiņš, ko līdz galam novedu tikai vakar!

Atnesa man Kristians pasen vienu korķa tāfeli, ko līdz tam bija izmantojis savā darbavietā. Nolēmu tāfeli pārkvalificēt par iedvesmas dēli, bet līdz tam, kā izrādījās, bija garum garš ceļš jāmēro.

Sākumā tāfele stāvēja dzīvoklī pie sienas bāla kā spoks un plika kā poda dibens. Apžēlojos un piešķīru dažus apģērba gabalus.

Vēlāk, jau līdz viducim paspējusi iegrimt oranžās un zaļās krāsas grāvī, vienu pēc otras satamborēju puķītes, saspraudu iedvesmas dēļa ietvarā, izdrukāju nelielu daļu bilžu, kas saldi un netraucēti snauda iedvesmas mapē datorā, un ar tām izrotāju dēli. 

Puspabeigtais dēlis veiksmīgi pārcieta pārvākšanos un Šanti interesi, līdz...

... vakar atradu brīvbrīdi, lai to pilnībā pabeigtu, piespraužot pagājušajā nedēļā jaunizdrukātas bildītes. 

Savu kārtu, brīnumskaistā, no Londonas brauciena pārvestā konfekšu kārbiņā ieliktas, pacietīgi gaida vēl simtiem citu manu sirdi saviļņojošu attēlu, tādēļ, domājams, ekspozīcija pastāvīgi mainīsies.

Vai jums ir savs iedvesmas dēlis un, ja ir, ko pie tā spraužat?