Zeķes režģītī / Grid Socks

Šie ir mani centieni lauzt ieilgušo oktobra klusumu manā blogā. Zeķes režģu rakstā savdabīgā veidā simbolizē šābrīža dienaskārtību - esmu iesprostota darbos vai, izsakoties vārdiem, ko diktē mana profesija, pazudusi tulkojumā :)

This post is my effort to break the long October silence on my blog. To a certain extent, grid socks illustrate my current agenda – I’m overloaded at work or, to put into words dictated by my profession, I’m totally lost in translation :)

Zeķes tika pabeigtas jau pirms kādas nedēļas, bet neatradās brīvbrīdis, lai tās nofotografētu. Šodien, pateicoties faktam, ka ir piektdiena (un piektdienās prāts allaž ir drusciņ atslābinātāks nekā citās dienās), izbrīvēju laiciņu fotosesijai. Šanti aktīvi iejutās modeles lomā, demostrējot, kā pareizi jākopj kaķa kažociņš, lai tas spīdētu un laistītos.

The sock project was completed about a week ago. For good or for bad, I couldn’t spare enough time to take photos. Today, thanks to the fact that it’s Friday (on Fridays my mind tends to be way more relaxed than on other days), I found some minutes for my photography. Shanti actively performed the role of a model, demonstrating how to properly lick and chew off the hair to keep one’s coat super-smooth and shiny.

Pirms vairāk nekā nedēļas tapa vēl vienas - violetas - zeķītes, bet tās šodienas saulesgaismā bija gluži nefotogēniskas, tādēļ atrādīšu citureiz.

More than a week ago, I knitted another pair of socks (this time – purple), but due to today’s bright sunlight pictures came off too bright to publish on the blog. Maybe I’ll try to take photos again some other day..

Lai brīvdienas jums atnes to, ko kārojat iegūt vai sagaidīt!.

Let this weekend bring you all the good things you’ve been long waiting for!

Dažas lapsīgas stundas (papildināts) / A couple of foxy hours (updated)

Ja nu akurāt gribas kādu dzīvniekādiņu ap kaklu, bet sirdsapziņa un ētiskā pārliecība, tāpat kā man, neļauj nevienu radībiņu nogalēt, tad var ņemt talkā tamboradatu un dziju un dažu stundu laikā tādu notamborēt!

What if you want to wear something animalish around your neck, but your conscience and ethical beliefs, like mine, do not justify animal kills? Equip yourself with a hook and some yarn and allow a few hours’ crochet time!

Konkrētā lapsiņa tapa par godu vīra brālēna meitas devītajai dzimšanas dienai. Atrādu jau pirms rīt paredzētās gaviļnieces sveikšanas, jo neesmu pārliecināta, ka ierastajā svinēšanas jezgā izdosies darinājumu nofotografēt, jau pie īpašnieces nonākušu.

This particular faux fox scarf (see photo below) was made as the ninth birthday present for my husband's cousin's daughter. The blog post was created a day before celebrations, for I’m rather convinced that I won’t be able to spare a moment for a photo with very lucky new owner during the usual party fuss..

P.S. Neviens dzīvnieks radošā procesa ietvaros necieta :)

P.S. No animals were harmed in the making of this scarf :)

P.P.S. Sveiciens Pasaules veģetārisma dienā visiem, kam šie svētki kaut ko nozīmē!

P.P.S. Happy World Vegetarian Day to all the people to whom it means something! *******************************

Re, kā tomēr atradās laiks iemūžināšanai :))

See, I managed to capture a moment in time :))

Te - lapsiņa mīļi pavijusies tās jaunajai saimniecei ap kaklu:

Look how cute the fox looks tied around new owner's neck!

Savukārt mana neizmērojamā kaķmīlestība neļāva arī zemāk redzamajai bildei izbēgt no publicēšanas blogā. Iepazīstieties - tā ir Mia (īsta jaukumiņa, kaķiski noslēpumaina un majestātiska bez gala)!

My passion for cats didn’t let the following picture escape publicity. Please meet Mia, a majestic and infinitely mysterious feline beauty.

Saule. Pīlādžogas. Migla.

Rudens ir laiks, ko es parasti diez ko negaidu. Bet jūtu, ka šogad to beidzot izdodas uzņemt atplestām rokām kā mīļu ciemiņu, par godu tā atnākšanai darinot vienu siltu lietu pēc otras.

Jaunā šalle ir piesūkusies ar atvasaras saulstaru zibšņiem, pīlādžogu oranžīgi sārto, rūgteno brīnumu un septembra nogales rītu biezo miglu, klusi aicinot tajā ietīties un aizmirsties, lasot kādu pirms daudziem gadiem izdotu grāmatu nedaudz nobružātos, iepriekšējo lasītāju roku apglaudītos vākos.

Šodien es par rudeni īpaši priecājos, jo šī ir mana tēta dzimšanas diena. Daudz laimes, tēt! Šodien visas manas labās domas un vēlējumi iet pie Tevis!

Ja ilgojaties tikt pie līdzīgas šalles, adīšanas pamācība jūs jau gaida.

Lapu kaudzes pārvērtības

Pirms nedēļas Vēlēšanu nakts koptamborēšanas laikā vilnas dzija manās rokās pārtapa krāsainās lapās. Paspēju arī šādas tādas citas detaļas sultāna rakstā uztaisīt. Kas iznākumā radās?

Ne svārki, kā domāja Biene, ne Madaras iztēlotais džemperis vai galdauts... Šoreiz taisnība bija manai māsiņai Ivetai, kura rakstīja, ka, viņasprāt, tā būs kleita.

Tā patiesi IR kleita! :))

Paldies Bienei, aggy, Madarai, Inesei un Ivetiņai par minējumiem un labajiem vārdiem! Uz jūsu komentāriem neatbildēju, jo, pirmkārt, baidījos nejauši izpļāpāties, ko tamborēju, un, otrkārt, mans komentētprieks uz vairākām dienām bija devies kaut kur pastaigāties. Nosmaidīju par Ineses manam koptamborējumam piedēvēto uzkrītošo perfektumu :D Tā jau runā, ka tas, ko radām, lielā mērā raksturo mūs pašus... Man tik tiešām daudzās dzīves jomās patīk kārtība un pabeigtība.

Kā es koptamborēju

Arī es biju viena no Lindas iniciētās Vēlēšanu nakts koptamborēšanas dalībniecēm.

Vēlēšanu dienā vēl divu cilvēku kompānijā braukāju apkārt pa Kurzemi, tādēļ tamborēšanas process bija diezgan saraustīts. Nobalsoju ap pusdivpadsmitiem Skrundas vēlēšanu iecirknī. Mājās, Ventspilī, atgriezos ap pieciem pēcpusdienā. Intensīvi tamborēšanai pieķēros pēc pussešiem, bet kopumā darboties beidzu ap diviem naktī, jo acis atteicās uz to košumu ilgāk lūkoties, LTV1 vēlēšanu norisēm veltītais raidījums bija nule kā beidzies, bet no pilsoņa pienākuma izpildei par godu iedzertā ērkšķogu vīniņa uznācis pārsteidzoši salds miegs :))

Darinājums nav pabeigts, tādēļ pagaidām nestāstīšu, kas tas būs. Miniet, skatoties fotogrāfijās!

Raibraibas jostiņas

Gadījās man atkal viendien paniekoties ar sīkdarbiņu. Tā aizrāvos, ka vienas jostas vietā dabūju gatavas četras :D Kas nekait - priecīgas krāsas, tamborēšana viegli sokas, ātri iegūstams rezultāts, turklāt ar vienu aci paralēli var skatīties datorā kādu jauku filmu.

Ja vēlaties tikt pie savas jostiņas apģērbam pieskaņotās krāsās, sekojiet norādījumiem te.

Katjas atbalsis, plūmes un neparastā tomātu zupa

Droši vien vairumam cilvēku, kuriem savā vai radu siltumnīcā saaugusi krietna tomātu raža, vasaras beigās un rudens sākumā nākas gudrot, ko jaunu no sarkanajiem un dzeltenajiem bumbuļiem lai atkal pagatavo, kad tradicionālie varianti apnikuši. Atrodoties smagā pusdienu dilemmas priekšā (veco vai jauno? tāds ir jautājums), vakar no datorā patālāk nobāztas mapes izvilku receptes no Šivas centra veģetārās pavārmākslas kursiem un visas 58 lappuses elektroniski nodevu vīram izdrukāšanai, jo, kā smejies, kas stāv datorā, tas reti tiek likts lietā. Domājams, ka tagad, kad receptes stāvēs virtuvē man acu priekšā, rokas pēc tām biežāk sniegsies. Vakar tās aizsniedzās līdz tomātu zupai:))

Tā kā sen neesmu papildinājusi eksotisko garšvielu krājumus, dažu sastāvdaļu man trūka, tādēļ receptē ar tām variēju.

Oriģinālā recepte:

1,5 litri ūdens
5 vidēji tomāti
3 sīpoli
3 ēdamkarotes rīsu
1/4 selerijas saknes
1 ķiploku daiviņa
3 ēdamkarotes kokosa skaidiņu
2 tējkarotes Churna Nr.2
1 ēdamkarote Kasoori Methi (kaltētu fenugrīka (sierāboliņa) lapu)
1 tējkarote Pav Bhaji Masala
2 ēdamkarotes ghī sviesta
sāls
zaļumi

Mans variants:

1,5 litri ūdens
2 lieli un 4 mazi tomāti
1 liels sīpols
3 ēdamkarotes rīsu (liku ar krietnu kaudzīti)
1/4 selerijas saknes
3 ķiploku daiviņas
3 ēdamkarotes kokosa skaidiņu
1 tējkarote Sabji Masala
1 tējkarote Indijas tipa karija garšvielu maisījuma (nopērkams Gemosā)
1 ēdamkarote Kasoori Methi
2 ēdamkarotes ghī sviesta
sāls

Pagatavošana:

Katlā uzliek vārīties ūdeni. Rīsus ieber smalkā caurdurī, noskalo zem tekoša ūdens un ber katlā. Vāra 10-15 minūtes, pēc tam pieber sāli.

Kamēr rīsi vārās, tomātiem krusteniski iegriež miziņu. Ieliek palielākā traukā un aplej ar verdošu ūdeni, brītiņu patur, pēc tam novelk miziņu un rupji sagriež. Uz rupjās rīves sarīvē seleriju, bet sīpolus un ķiplokus sagriež.

Pannā izkausē ghī sviestu, brītiņu apcep garšvielas (nedrīkst piededzināt!). Pievieno ķiploku, sīpolu, seleriju un kokosa skaidiņas. Apcep un pasautē. Pievieno tomātus, visu apmaisa un pieber sāli. Pannas saturu uzmanīgi iegāž katlā pie rīsiem un turpina vārīt vēl aptuveni 10 minūtes.

Kasoori Methi uz 2 minūtēm iemērc ūdenī. Pievieno zupai un visu pavāra vēl 2 minūtes. Var pievienot papildu zaļumus (piemēram, dilles). Vatas tipa cilvēki (tievie, nervozie, mūžīgi salstošie) var likt klāt skābo krējumu.

Mans vērtējums: ļoti garda, ar sabalansētu garšu, paasa, bet ne pārāk (deguns ēdot sāk tecēt, bet līdz asarām tālu jo tālu). Noteikti gatavošu vēl!

Tomātu zupas recepti vēlējos publicēt jau vakar, bet pēcpusdienā tam nesanāca laika, savukārt vakarā, kad Ventspilī krietni maigākā veidolā nekā Lielbritānijā ieradās viesuļvētra "Katja", aizbraucu pie vīramātes cept plūmju plātsmaizi.

Dzeltenpelēks

Es dievinu visu toņu un notoņu pelēko kombinācijā ar košu krāsu akcentiem. Te redzami mani mēģinājumi iekonservēt sauli.

Šīgada pirmās adītās zeķes, kam noteikti sekos vēl daudzas citas. Patīk gan man, gan Kristianam, gan mūsu kaķītei (fotogrāfijā Šanti gan rāda pēdējā laikā diezgan biežo sejas izteiksmi no sērijas "Tik ļoti nāk miedziņš, bet divkājainie atkal ar to dīvaino verķi mācas virsū!").

Lai jums visiem saulaini skaista nedēļas nogale!

Saldās metamorfozes

Šogad esmu metusi sev izaicinājumu savārīt ziemai ievārījumus ne tikai no augļiem un ogām, bet arī no dažādiem dārzeņiem.

Jūlija beigās no Madlienas radiņu mīļi atvēlētajām upenēm savārīju gardu ievārījumu ar garšvielu piedevu, vienā no augusta pēdējām dienām virtuvē radīju aromātisku gardumu no burkāniem un apelsīniem, bet pirmajā septembrī, laikā, kad ārā plosījās īsta stihija (lietus + krusa + pērkons + zibens) un Ventspilī divās stundās nolija pusmēneša norma, zem mini giljotīnas (lasiet: virtuves naža) stājās milzu kabacis.

Jau itin drīz katlā likšu arī ķirbjus, tomātus, ābolus, baklažānus un varbūt vēl ko citu, ja pēc visa nosauktā pārvēršanas ievārījumā būs atlikusi kāda kripata gribēšanas un laika.

Ievārījumu receptes meklēju globālā tīmekļa plašajās ārēs (gan blogos, gan recepšu vietnēs) un pielāgoju savai gaumei, jo lielākoties neesmu mierā ar norādīto cukura daudzumu. Mana pieredze rāda, ka, lai ievārījums nebojātos, nav obligāti lietot tik lielu cukura daudzumu, kā receptēs dažkārt noteikts. Kabaču un mango ievārījuma recepte ienāca prātā pašai, kad, griežot trešo kabaču porciju, ieraudzīju uz virtuves galda nogatavojušos mango.

Ja nu kādam interesē, manis lietotās sastāvdaļu proporcijas ir šādas:

burkānu un apelsīnu ievārījumam - 1 kg ripiņās sagrieztu burkānu, 3 apelsīnu sula, 1,5 apelsīna miziņa (norīvētā, nevis sagrieztā veidā, bez baltās daļas),300 g Dansukker ievārījuma cukura;

kabaču un citronu ievārījumam - 1 kg nomizota, atsēklota, gabaliņos sagriezta kabača, 1 citrona sula, 1/3 glāze ūdens, 2 citronu miziņa, 375 g Dansukker ievārījuma cukura;

kabaču ievārījumam ar piparmētrām - 1 kg nomizota, atsēklota, gabaliņos sagriezta kabača, 1 citrona sula, 1/3 glāze ūdens, 3 zariņi svaigi plūktas piparmētras, 375 g Dansukker ievārījuma cukura;

kabaču un mango ievārījumam - 1 kg nomizota, atsēklota, gabaliņos sagriezta kabača, 1 nomizots un gabaliņos sagriezts nogatavojies mango, pusglāze ūdens, sula no 1/3 citrona, 330 g Dansukker ievārījuma 1+3, 1 tējkarote ar kaudzi Dansukker vaniļas cukura.

Burkānu un apelsīnu ievārījuma gadījumā burkānus vispirms izvāra mīkstus un sablendē, bet pēc tam pievieno pārējās sastāvdaļas, masu uzvāra un vēl dažas minūtes pavāra, līdz paliek biezāka. Pilda siltās, tīrās burciņās. Kristians sacīja, ka ievārījums stipri garšojot pēc mandarīniem.

Kabaču ievārījumu gadījumā katlā met kabačus, klāt pievienojot pārējās sastāvdaļas, izņemot cukuru. Vāra, kamēr kabači gandrīz mīksti, tad pievieno cukuru un vāra līdz gatavībai. Kabaču un mango ievārījumam vaniļas cukuru pievieno pašās beigās, kad plīts jau izslēgta, un pirms pildīšanas burkās kādas 10-15 minūtes pagaida, lai vaniļas garša ievilktos.

Par upeņu ievārījuma gatavošanu šoreiz nerakstu, jo tur jau katram savas receptes. Papildus upenēm un ievārījuma cukuram es katlā iemetu arī pāris kanēļa standziņas un dažas krustnagliņas, kā arī pieberu klāt kādu šķipsnu malta kardamona (elas).

Kā jums veicas ar ziemas krājumu veidošanu? Esat jau paguvušas izmēģināt visas iemīļotās vai no jauna atklātās receptes?

Piemēram, es ziemas krājumus veidoju ne tikai attiecībā uz ēdamlietām, bet arī uz dzijām. Vakar biju uz Ventspils novada Pagastu dienu un iegādājos divus lielus maisus ar vilnas dziju visdažādākajos toņos. Jaunajam izejmateriālam jau esmu ierādījusi siltu vietiņu līdzās desmit citām vilnas dzijas ficēm, ko savā īpašumā ieguvu Vidzemes brauciena laikā. Kad aiz loga sāks kaukt rudens vēji, sāksies liela un priecīga darbošanās!

810 km prieka

Vakar pavēlu vakarā, atgriezušies no Vidzemes ceļojuma, pie sevis nosmējāmies, ka tas sanācis gandrīz vai par godu Rīgas svētkiem, jo nobraukti ne vairāk un ne mazāk kā 810 kilometri ceturtdienas vakarā uz ātru roku sastādītajā maršrutā Ventspils - Rīga - Baltezers - Dunte - Tūja - Limbaži - Brenguļi - Dikļi - Valmiera - Cēsis - Raiskums - Līgatne - Sigulda - Turaida - Rīga - Ventspils.

Laiks triju dienu laikā pieturējās gluži rudenīgs, taču neskumām un, dažbrīd pacietīgi bruņojušies lietussargiem, apskatījām visu iecerēto.

Pārbaudījām, vai Minhauzena muzejs vēl atrodas savā vietā, priecājāmies par augiem un mācījāmies noteikt akmeņu starojumu O. Kiršteina daiļdārzā Tūjā, degustējām gardo, biezo un saldeno tumšo alu Brenguļos un 19. augusta vakarā baudījām ūdens, vēdera un nakšņošanas priekus Dikļu pilī, tādējādi īstenojot savu ikgadējo "dikļošanās" programmu. Lai gan bija piektdiena un mēs šoreiz gulējām 13. numurā, spociņš mūs lika mierā, savu elpu pakausī nepūta un rotaslietas nezaga :)

Nākamajā rītā caur Valmieru devāmies Cēsu virzienā izpētīt, kas manā dzimtajā pilsētā jauns. Pārliecinājos, ka par spīti ekonomiskajai situācijai valstī Cēsīs precības ir modē, jo vai ik uz soļa bija redzami kāzinieki. Ģimnāzijas laikos iecienītās "Pagrabiņa" picas arīdzan vēl joprojām tikpat gardas kā pirms vienpadsmit gadiem :) Līgatnē noprovējām un iegādājāmies vairāku šķirņu mājas vīnus, es tiku arī pie sen kārotās koka piestas, izstaigājām Vienkoču parku, apskatījām veiksmīgi savaldīto lāceni Madi un viņas draugus dabas takās, pavērojām pārcēlāju darbu un, tā kā vakars bija klāt, devāmies uz savu vakariņošanas un nakšņošanas vietu - "Lāču migu".

Pēc svētdienas brokastīm, rīta miglai nokrītot, vēl apskatījām klintis, alas un iežu pagrabus Līgatnes upes krastos un vēlāk ripinājām uz Siguldu un Turaidu, bet vēlā pēcpusdienā piedalījāmies atsevišķos Rīgas svētku pasākumos. Beidzot klātienē pamieloju acis ar krāšņajiem 20. gs. 60. gadu tērpiem Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas izstādē "No mini līdz maksi" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, citādi bija jau apnicis siekaloties ap bildītēm žurnālos.

Šodien mēģinu izstrādāt "Ģimenes ilgās prombūtnes seku likvidēšanas plānu", jo pēdējā pusmēneša laikā dzīvoklī faktiski neesam uzturējušies, tādēļ iekrājies vesels lērums darbiņu. Neesmu paspējusi pat nokļūt līdz pastam un nosūtīt blogizlozes balviņu Aijai, tik vien kā tikusi galā ar iepakošanu, tomēr - pacietību, tikai pacietību! - spilventiņš drīz vien dosies ceļā.

Bildes mākoņainā laika dēļ diezgan neizdevušās, bet dažas ieskatam tomēr pievienošu:

Duntes koki spoguļojas

re, kāds amizants bebrīšakmens!

foto apliecina, ka mans 1,70 m augums līdz alus mucas krānam nedavelk...

cilvēka un dabas mijiedarbība Līgatnē

Pie Lustūža klints

Atpakaļ ierindā + izlozes rezultāti

Laimīgi un somām apkrāvušies vakar atgriezāmies no Jauniešu līderu skolas otrā semināra Lietuvā. Desmit dienu laikā izbaudījām tik daudz ko - visdažādākos laikapstākļus, 20 km braucienu ar kanoe laivām pa akmeņainu upi, kura laikā kādas sešas reizes izlijām cauri slapji, mierīgus jogas rītus, jautrus filmu vakarus nelielā kompānijā matraču un spilvenu istabā bez logiem, lērumu biezpiena ēdienu un pankūku (biezpiens semināra noslēguma pasākumā tika atzīts par Food of the Camp, un es to, visticamāk, turpmākā mēneša laikā savā šķīvi negribēšu redzēt), diezgan nežēlīgu "citplanētiešu inspirētu" pasākumu, kas ietvēra dalībnieku modināšanu nakts vidū ar superskaļu Ghostbusters atskaņošanu (lietuviešu organizatoriem ir drusku dīvaina humora izjūta), lai izvilinātu dalībniekus lietū un tumsā pamētāt lidojošo šķīvīti un laist gaisā uguns laternas (viena sadega un nekur neaizlidoja), krietni patīkamākus dalībnieku organizētus vakara pasākumus un vēl daudz ko citu. Secinājums: šādā notikumu pārbagātībā nav iespējams atpūsties, bet jautri pavadīt laiku gan var :)

Tikpat ātri, cik atgriezāmies, rīt jau atkal plānojam doties prom - šoreiz nedēļas nogales ceļojumā pa Vidzemi. Vismaz reizi gadā taču jāaprauga dzimtā puse :)

Bet tagad pildu savu solījumu un izlozēju spilventiņa jaunās īpašnieces vārdu! Uz balvu pretendēja kopskaitā septiņas

rokdarbnieces - Inese, Aija, Ivetiņa, Biene, Andra, Sixspārne un Ineta.

Par lozētāju pieaicinot allaž izpalīdzīgo Kristianu, noskaidrojās, ka spilventiņš turpmāk mitināsies Aijas mājoklī.

Vissirsnīgākie apsveikumi Tev, Aija! Lūdzu, atsūti savu adresi uz manu e-pastu: ramona.jacevica@inbox.lv.

Aija par savu mājas sajūtu rakstīja šādi:

"Mājas sajūta, no vienas puses, ir kaut kas paliekošs un liels un, no otras puses, tie var būt tikai mirkļi! Mājas sajūta ir tad, kad visi tavi mīļie ir mājās un viss ir kārtībā. Mājas sajūta ir tad, ja vari aiziet gulēt pats savā gultiņā :). Mājas sajūtu var "noķert" arī tad, ja sēdi viesnīcas istabiņā svešā zemē, beidzot ticis uz lielveikalu un nopircis paša izvēlēto jogurtu, maizi un siera šķēli, lai gan pirms tam esi barots smalkos restorānos :) Kā jau teicu - tik vienkārši un tik sarežģīti reizē! :)"

Skaisti teikts, vai ne?

Bet kā ir ar mani pašu?

Es savu mājas sajūtu nēsāju sev līdzi sirdī, un tā mēdz izpausties gan tad, kad esmu pilnīgā mierā un harmonijā ar sevi un apkārtējo vidi, gan brīžos, kad viss apkārt jūk un brūk, prāts bļauj, ķermenis protestē pret notiekošo, tomēr par spīti visam jūtams, ka dziļi iekšā viļņojas milzīgs miera okeāns. Manai mājas sajūtai nav nepastarpināta sakara ar konkrētu vietu vai lietām, bet tā ir cieši saistīta ar manu attieksmi pret sevi un apkārt notiekošo. Jo lielākā mērā es ticu, ka viss, kas notiek, notiek uz labu, jo mājīgāk es jūtos neatkarīgi no tā, kurā pasaules vietā es atrodos, kādi cilvēki ir man apkārt, kāds ir mans tābrīža finansiālais stāvoklis un noskaņojums, veselība utt. Savā ziņā manas mājas ir visur uz šīs zemes un tajā pašā laikā nav nekur.

Bloga laimes spēle "Mājas sajūta" / Giveaway "Feeling at Home"

Rīt agri no rīta došos ilgi gaidītajā desmit dienu atpūtā uz kaimiņzemi, bet, lai jūs, mīļie lasītāji, patīkami nodarbinātu savas prombūtnes laikā, nolēmu sarīkot jau sen iecerēto izlozi, kas vienlaicīgi būs tāds kā rokdarbnieku burziņš. Laimīgais uzvarētājs balvā saņems 40 x 40 cm spilventiņu priecīgās krāsās ar manis darinātu pārvalku no 100% kokvilnas. Izloze notiks jau 18. augustā, tas ir, dienu pēc manas atgriešanās.

I'm leaving tomorrow morning for Lithuania for the next 10 days. To keep my dear followers busy in my absence, I have decided to hold a giveaway, which at the same time will be a blog party. The lucky winner will receive from me a colourful crochet cushion (100% cotton). The giveaway closes on August 18, 2011.

Kas īsti jādara, lai piedalītos? Nekas sarežģīts: jums šā ieraksta komentāros jāpastāsta man un šī bloga lasītājiem par savu mājas sajūtu. Man vienalga - dažos vārdos vai neskaitāmos teikumos. Ja labpatīk, varat rīkot arī savstarpēju diskusiju par konkrēto tematu šepat komentāru sadaļā(burziņam piederas sirsnīgas sarunas!), lai palielinātu savas izredzes uzvarēt. Sekotāji no Latvijas šoreiz atrodas privileģētā stāvoklī: ja uzrakstīsiet, piemēram, trīs komentārus, tad, izlozējot balviņu, jūsu vārdu rakstīšu uz veselām trim lapiņām.

In order to enter the giveaway, you just have to leave a comment here on this post telling me and other bloggers what makes you feel at home. To increase your chances of winning, write about this giveaway on your blog and link to this page (mention this in the comment).

Lai jums patīkams burziņš un skaistas atklāsmes par mājas sajūtu! Paziņojot izlozes rezultātus, uzrakstīšu arī par savējo :)

Centieni risināt Ineses tamborproblēmu

Droši vien katram rokdarbniekam laiku pa laikam kaut kas neizdodas tā, kā iecerēts. Arī Inese pirms kāda laiciņa ļoti alka uzplaucēt tamborrozīti, bet rezultāts nelīdzinājās paraugfotogrāfijā redzētajam maigu pasteļtoņu ziediņam, tādēļ viņa sauca palīgā citus rokdarbu blogerus.

Diemžēl (no finanšu viedokļa - par laimi) man šī vasara ir bijusi darbiem pārbagāta, tādēļ uzreiz nespēju atlicināt brīvbrīdi, lai radītu savu problemātiskās tamborrozes versiju. Beidzot tas ir izdevies!

Protams, ka nav identiska oriģinālam, taču mani gluži labi apmierina, jo stīvināt to nav nepieciešams - tāpat gana stingras ziedlapiņas, labi saglabā formu arī tad, ja no rozītes novērsusies fotoaparāta visredzošā acs :)

Tamborēju no 100% nemerserizētas kokvilnas dzijas Titan Wool EGITTO (50g/120m), izmantojot 2. numura tamboradatu dzijas ražotāja rekomendētās 4. numura tamboradatas vietā.

Tagad tikai jāizdomā, kādā darinājumā šo maigo ziediņu iekombinēt. Varbūt jums ir kādas idejas?

P.S. Tomēr ir atbrīvojušās 3 vietas Jauniešu līderu skolas seminārā Lietuvā. Ja nu kādam gribas tikt uz desmit dienām vaļā no sava lielā bērna (15-25 gadi, bet ir iespējami izņēmumi), var pieteikties. Pirmdienas rītā izbraukšana no Ventspils Liepājas virzienā. Sīkāk lasiet, piemēram, te.

Sajust vasaras smaržu

Beidzot arī es esmu padevusies vasaras valdzinājumam un manā sirdī ir ieplūdis tik sen neredzētais, bet ļoti gaidītais miers! Kopš ziemas pa dzīvi gāja ņigu ņegu - darbs dzina darbu, neapmierinātība ar no manis neatkarīgu iemeslu dēļ pārslogoto dienas kārtību auga augumā, bet visi centieni kaut ko vērst par labu ātri vien cieta sakāvi. Un tad es vienkārši padevos. Ar vīra nenovērtējamo atbalstu atteicos no laikietilpīga pienākuma, kas ilgu laiku bija bojājis manus nervus dienā un traucējis miegu tumšajās stundās. Pēc tik mokošās 'nē' pateikšanas divu nedēļu laikā klusi piezagās miers, kurš saspringtajā periodā bija aizmucis prom pār trejdeviņām jūrām, tā ka nekādi jogas vingrinājumi un meditācija nepadevās un nelīdzēja.

Cik skaisti, ka atkal no rītiem gribas celties un baudīt man dāvāto laiku, nevis dienu no dienas līdz pēdējam brīdim īgni vārgot zem segas un gremdēties sapņu pasaulē, lai nebūtu jādomā par īstenību! Atkal ar milzīgu prieku, nevis pienākuma un vajadzības spiesta, gatavoju ēst, radoši darbojos, krāju rokdarbu idejas rudens sezonai, iepērku jaunu dziju, lasu, interesējos par sievišķīgām lietām un apkārt notiekošo, kopā ar vīru ķeru saulīti, piedalos svinībās, braucu ciemos, uzņemu viesus utt.

Bet mūsu dēkaine Šanti? Viņa arī izdzīvo vasaru, līkločojot pa vīramātes pagalmu: kāpelē pa kokiem un jumtiem, dzenājas apkārt ar suni, trenkā vārnas, mazputniņus un citus lidoņus un pēdējās nedēļās - kas nepavisam nav apsveicami! - dodas arī īslaicīgos, noslēpumainos sirojumos pa Ostgalu. Protams, viņai reizumis nākas atgriezties arī dzīvokļa 65 kvadrātmetru siltajā šaurībā, kur laiks rit krietni gausāk, toties var līgani defilēt pa balkona malu, regulāri paēst, labi izgulēties, plati un bieži žāvāties, laiski "palasīt" kādu žurnāliņu, vakaros paskatīties filmas vai ar vienu aci pasekot līdzi putnu virpuļiem debesīs ap saulrieta laiku, bet pa naktīm slepus pielavīties, lai allaž uzasinātiem zobiņiem iekostu mūsu neaizsargātajās kājās.

Tā kā laiks un izdarītā izvēle ir visu salikuši pa plauktiņiem, varētu uzskatīt, ka ir pamats solīt, ka blogs kļūs mazdrusciņ* dzīvīgāks, tomēr nesteigšos, jo vasara sola visvisādus jaukumus, tostarp vēl vienu Jauniešu līderu skolas semināru - tagadītēs Lietuvā, Telšu apriņķī (un latvieši ir daudz naskāki uz pieteikšanos (kā nekā ārzemes, lai arī tuvas!) un palīdzība no jums, mīļie lasītāji, šoreiz nebūs jāprasa :)). Re, cik brīnumjaukā vietā sanāksim kopā no 8. līdz 17. augustam!

* Hehe, viens no vārda 'mazdrusciņ' amizantākajiem sinonīmiem ir 'cik kaķis uz astes var aiznest' :))))

SOS! Ja varat, palīdziet! / For Latvian readers only

Cerot uz bloga lasītāju atsaucību, vēršos pie jums pēc palīdzības, jo biedrība, kurā darbojos ("Ventspils jauniešu dome") īsteno projektu sadarbībā ar Sociālo zinību koledžu Lietuvā, kurš šobrīd ir nedaudz apdraudēts.

Ja jums ir pazīstams kāds jaunietis vecumā no 15 līdz 25 gadiem, kuram no 20. līdz 30. jūnijam nekas nav ieplānots un kurš vēlētos iesaistīties Jauniešu līderu skolas radošajās norisēs Ventspils pusē, tad aiciniet viņu aizpildīt pieteikuma anketu: www.jaunielideri.lv (turpat atradīsiet arī plašāku informāciju, noteikumus, programmu). Dalība desmit dienu seminārā ir bez maksas (nodrošināti materiāli, ēdināšana (arī veģetāriešiem un cilvēkiem ar veselības problēmām), naktsmītnes utt.). Katru vakaru būs pasākumi, bet pa dienu izglītojošas lekcijas un interesantas praktiskās nodarbības. Jāņus svinēsim latviskā garā pie Lakšu ezera(BEZ alkohola lietošanas, kas arī, domājams, bija galvenais iemesls, kādēļ daļa latviešu jauniešu pēdējā brīdī no dalības atteicās).

Ja ir kādi jautājumi, komentāros labprāt uz tiem atbildēšu!

Atpakaļ realitātē / Back to reality

Jau otro dienu esmu atpakaļ Latvijas ārēs, bet tā arī neesmu nolaidusies uz zemes. Par laimi, manas cerības un jūsu laba vēlējumi palīdzēja izgaisināt vulkāna pelnu mākoņus virs Eiropas, tādēļ lidmašīna mūs ātri vien nogādāja visnotaļ tuvu Francijas galvaspilsētai, līdz kurai savukārt nokļuvām, pateicoties diviem jautriem un prasmīgiem latviešu ekskursiju autobusa šoferīšiem. Vēlā 28. maija pēcpusdienā jau varējām izbraukt ar kuģīti pa Sēnu un laimīgi pastaigāties Eifeļa torņa pakājē.

Parīze man dāvāja tik labi pazīstamo, patīkami kņudinošo sajūtu pakrūtē par spīti tveicei, tūristu pūļiem, vairākkārtējai stāvēšanai garās rindās un uzmācīgiem senegāļu tirgoņiem. Jo viss pārējais bija FANTASTISKS!

Pēc trim dienām Parīzē ceļš mūs aizveda uz Luksemburgu un romantiskām vācu pilsētiņām, kurās baudījām vīnus un gardu ēdienu, apmeklējām Visvācijas dārzu un parku izstādi un kaifojām par jaukajām, vīnstīgām apaugušajām pildrežģu mājiņām.

Tagad tikai atliek izdomāt, kā pēc iespējas ilgāk saglabāt sevī visas burvīgās izjūtas, ko sniedza šis ceļojums!

Kokvilnas kāzas / 2nd (Cotton) Wedding Anniversary

Šodien ar Kristianu svinam otro gadu kopš iestūrēšanas laulības ostā. Lai gan mūsu kāzu ceremonija 2009. gada 25. maijā sākās diezgan komiski (pilsētā tieši 11:00 notika trauksmes sirēnu pārbaude), mēs šo dienu atceramies ar milzīgu sajūsmu.

Tā bija pirmā siltā diena pa ilgiem laikiem, daba pilnā plaukumā, ābeļziedu sniegs un laimes skudriņas pa visu ķermeni.

Šovakar plānojam nelielas svinības radu lokā, bet sestdien, ja vien Islandes vulkāna pelniem labpatiksies netraucēt pārvietošanos Eiropas gaisa telpā, par godu saviem mīlestības svētkiem lidosim uz Parīzi.

Ziedu laiks / Dress in bloom

Zied ābeles, zied ķirši, prieka puķes plaukst cilvēku sirdīs. Arī mana jaunā kleitiņa greznojas rozā ziediem...

Cherries, apple trees and people's hearts are all in blossom in spring. Even my new dress is decorated with pink flowers...

Ja prātojāt, kur esmu pazudusi, teikšu tā: skaistais laiks ne tikai neiedvesmo sēdēt ar tamboradatu rokā, bet arī ir atnesis daudz darba. Līdz rudenim esmu apņēmusies iztulkot grāmatu, tādēļ blogu pasaulē tupmākajos mēnešos būšu reta viešņa.

In case you wonder what has happened to me, the beautiful weather outside has taken away all my crochet inspiration. Besides, I have undertaken a challenging task to translate a book until autumn, which means that I will be a rare guest in the blogland during next few months.

Zemeņu kūka, saule un aina no "Zelta zirga" / Strawberry & curd cake

Šodien atkal gozējāmies saulītē, lai atjaunotu pa ziemu izsīkušos D vitamīna krājumus. Šanti arī pirmo reizi pēc aukstajiem mēnešiem kopā ar mums, divkājainajiem, centās baudīt dabu, taču uz draiskulībām noskaņotais vīra krustvecāku foksterjers Foksis traucēja mūsu princeses iecerēto kaķisko pavasara rekreācijas kūri, veikdams viltīgus uzbrukumus no dažādiem aizsegiem. Vienīgā vieta, kur Šanti varēja netraucēti sēdēt, bija malkas kaudze. Lai kā arī sunītis centās uz tās uztikt, viņa pūliņi no malas atgādināja "Zelta zirgā" aprakstītos Antiņa neganto brāļu mēģinājumus nokļūt pie Saulcerītes. Foksis kāpa, kāpa, bet neuzkāpa, lēca, lēca, bet neuzlēca, līdz beidzot mitējās un apgūlās ēnā ar izkārtu mēli, lai atpūstos.

Izsmējušies par abu dzīvnieciņu izdarībām, devāmies istabā, lai no lielā vairumā uz Lieldienām iepirktā biezpiena un pērnajām, saldētajām zemenēm izceptu gardu kūku. Mīklu gatavoju pēc Uwas biezpiena cepumu receptes, bet pa virsu glīti satupināju uz pusēm pārgrieztas ogas. Cepu 180 grādos kādas 50 minūtes. Visiem, kas ēda, ļoti garšoja.

Strawberry & curd cake

Ingredients:

200 g soft butter
800 g curd
160 g sugar
vanilla or rum essence
1 teaspoon baking powder
500 g all-purpose flour
fresh or refrigerated strawberries

Preparation:

Preheat the oven to 180 degrees centigrade. Mix all ingredients together and knead thoroughly. Place on a well-greased baking sheet, decorate with halved strawberries and bake until a toothpick inserted in the centre comes out clean.

Tie paši vēži citā kulītē / The same recipe, different result

Kaut ko Lieldienām piedienīgu, uz kārā zoba liekamu kopīgi ar vīru tomēr uztaisījām. Vecā, labā pērnā gada recepte jaunā interpretācijā. Šokolādes glazūra un Candy King krāsaino dražeju ziediņi dara brīnumus! Tagad jādodas Lieldienu apgaitā, lai paraudzītu, kas Piejūras brīvdabas muzejā labs un kā radiņi svētkus līksmi atzīmē :)

My husband and I couldn't refrain from making something Easter-ish and delicious. The same old last year's pasha recipe in a brand new quality. Chocolate frosting and Candy King's colourful drops work wonders! Now I must go to the Seaside Open Air Museum and my mother-in-law's to see how people are celebrating the Easter and spring :) See you later, my dear friends!

Lieldienu brīvdienu prieki / Joys of Easter holidays

Raibu mešu, raibu aužu,
Lielās dienas gaidīdama;
Kad atnāca Liela diena,
Raibu velku mugurā.

Lai gan blogošanā biju paņēmusi nelielu pauzi, jo vēlējos ieviest dažas pozitīvas pārmaiņas savā dzīvē, radošām nodarbēm tas netraucēja, ja neskaita to, ka paralēli veicu piecus darbiņus, tādējādi līdz rādāmiem rezultātiem būs kādu brītiņu jāpagaida :)

Although I took a little break from blogging in order to introduce some positive changes in my life, it didn't affect my creative activity apart from the fact that I'm doing five projects simultaneously, so you'll have to wait until I have some results to show :)

Tomēr vienu lietiņu šodien pamanījos pabeigt - saulaini oranžu žabo ar pašrocīgi izšūtu brošiņu. Es nekādi nevarēju izvairīties no šī aksesuāra taisīšanas, jo, pirmkārt, Inese darba procesu bija tik jauki aprakstījusi un, otrkārt, man jau vairākus mēnešus plauktā gulēja dāvināta volāndzija, kurai nelaimīgā kārtā nebiju atradusi pielietojumu, tā kā pirmais mēģinājums pēc Youtube videopamācības darināt volānšalli ar blīkšķi izgāzās, jo vienkārši nebija pareizā diena un pareizā oma.

Nevertheless, I've managed to knit a sunny orange jabot from Butterfly flounce yarn with a bead embroidered brooch. Several months ago I got two skeins of flounce yarn as a present. My first try to knit according to instructions on Youtube was unsuccessful. I just hadn't chosen the right day and mood. This time everything went smoothly thanks to Inese.

Ar gatavošanos Lieldienām īpaši neaizraujos. Galu galā - tiem, kuri neēd olas, atkrīt daudz dažādu rūpju! Var vienkārši svinēt pavasari,

This year, I'm not very into preparing for Easter. In fact, if people don't eat eggs, they have more time for being happy. They can celebrate spring,

šūpoties
swing

un priecāties par dabu un lietām sev apkārt!
and rejoice at nature and things around us!

Lai jums skaistas un svētīgas šīs Lieldienas!
Have a happy and blessed Easter!